Kad zinātnieki, izpētījuši vielas, kas ietilpst E vitamīnā, daudzsološi nosauca tās par tokoferoliem (tulkojumā no grieķu valodas – “bērnu dzimšanu nesošie”), viņi cerēja, ka tās palīdzēs atrisināt neauglības problēmu. Diemžēl šiem eksperimentiem bija noraidoša atbilde. Toties tika atklātas citas, patiesi brīnumainas šā vitamīna īpašības.
Tiesa, pirms tam bija vēl viena vilšanās – izrādījās, ka cilvēka organisms praktiski nekādi nereaģē uz E vitamīna deficītu., jo faktiski šā deficīta nav. Brīvprātīgajiem, kas bija piekrituši eksperimentam, amerikāņu dietologi divus gadus lika ieturēt diētu, kurā nebija E vitamīna, bet pēc tam sev par lielu pārsteigumu atklāja, ka tas nekur nav pazudis un joprojām ir visu šo cilvēku asinīs.
Mūsdienu zinātne pierādījusi – ja asinīs ilgstošu laiku ir zema E vitamīna koncentrācija, pastāv risks saslimt ar aterosklerozi, trombozi, muskuļu distoniju, infekcijas slimībām un nervu sistēmas kaitēm. Vitamīna diennakts deva pieaugušam cilvēkam ir 8–10 mg dabisko tokoferolu, ko satur augu eļļas (nerafinētajās to ir vairāk nekā rafinētajās), aknas, putraimi, pākšaugi, olas dzeltenums, siers, rieksti, saulespuķu sēkliņas, zaļas krāsas dārzeņi, graudaugi.
Pērkot E vitamīnu saturošus preparātus aptiekā, jāpievērš uzmanība, ka dabiskais E vitamīns tiek apzīmēts kā d-alfa-tokoferols vai RRR-alfa-tokoferols, bet sintētiskā vitamīna apzīmējums ir dl-alfa-tokoferols vai PR-alfa-tokoferols.
E vitamīna saturs pārtikas produktos (mg/100 g produkta)
Smiltsērkšķu eļļa …………………………………………………… 120,0
Sojas eļļa ……………………………………………………………… 120,0
Kukurūzas eļļa ……………………………………………………… 100,0
Saulespuķu eļļa …………………………………………………….. 60,0
Diedzēti kviešu graudi …………………………………………… 25,0
Rudzu maize ………………………………………………………… 8,0
Kviešu maize ………………………………………………………… 6,0
Pākšaugi ………………………………………………………………. 5,0
Sviests …………………………………………………………………. 2,0
Liellopa gaļa ………………………………………………………… 2,0
Dārzeņi ………………………………………………………………… 1,7
Menca, siļķe, lasis …………………………………………………. 1,5
Piens ……………………………………………………………………. 0,7