Daudzi no mums ne reizi vien devuši sev solījumu no pirmdienas sākt jaunu dzīvi: sākt vingrot vai rītos skriet, neēst saldumus, atmest smēķēšanu… Taču labi, ja entuziasma pietiek pāris dienām. Vai tiešām sākt aktīvu un veselīgu dzīvesveidu ir tik grūti?
Reizēm mēs ar savu sirdsapziņu slēdzam tādu kā vienošanos. “Šī ir pēdējā cigarete, ko smēķēju…. Šī ir pēdējā kūciņa…” – šādus solījumus cilvēks sev devis (un turpina dot) ne reizi vien, turklāt pats svēti tic, ka vārdu turēs un sava vājuma brīdi demonstrē pēdējo reizi. Kāpēc tā notiek? Mēs taču lieliski zinām, ka smēķēt ir kaitīgi, ka uzturam jābūt pareizam un sabalansētām. Zinām un tomēr dienu no dienas ļaujamies slinkumam un nespējam sev atteikt kārdinājumus, kas ik uz soļa piesaista skatienu.
Protams, mērenība nepieciešama visās lietās. Arī tad, kad esam nolēmuši pievērsties veselīgam dzīvesveidam, reizi pa reizei kaut ko no “aizliegtā” var atļauties. Pretējā gadījumā var ieslīgt galējībās, kā, piemēram, tie, kuri, nodarbojoties ar sportu, noved sevi līdz sirds muskuļa distrofijai, vai jaunietes, kas, alkdamas būt slaidas un tikpat skaistas kā fotomodeles, saslimst ar anoreksiju (psihisks traucējums, pilnīga atteikšanās no uztura). Par laimi, šādas galējības novērojamas samērā reti. Vairākumam cilvēku, gluži pretēji, galvenā problēma ir nespēja atturēties no kārdinājumiem un pakļaušanās savām kaprīzēm.
Attīstīt mērķtiecību
Būtībā vāja gribasspēka cēlonis ļoti bieži ir tas, ka vienkārši neprotam pareizi izvirzīt sev konkrēto mērķi. Bet pēc tam nespējam būt pietiekami neatlaidīgi, lai to sasniegtu. Tāpēc arī mirkļa iegribām izdodas izjaukt visus it kā labi iecerētos nākotnes plānus, jo nākotnē – tā taču ir kaut kur priekšā un nenoteikta, bet baudu, ko sniedz kārdinājums, var saņemt tūlīt un tagad. Tiesa, pēc tam atkal nāksies pašam sev pārmest, dot jaunus solījumus, bet – tā jau ir ierasta lieta…
Kas būtu darāms, lai iecerēto rezultātu padarītu tuvāku un svarīgāku par vēlēšanos pakļauties kaitīgo ieradumu mirkļa iegribai.
* Mērķis jānoformulē iespējami īsi un lakoniski. Piemēram, notievēt par 5 kg, atmest smēķēšanu, vingrot katru dienu, pārstāt slinkot uz dīvāna utt.
* Skaidri jāprecizē, ko cilvēks grib un var izdarīt, lai šo mērķi sasniegtu (neēst stundu pirms gulētiešanas, katru dienu izsmēķēt par vienu cigareti mazāk, pievērsties organisma norūdīšanai u.c.).
* Precīzi jānosaka laiks, līdz kuram šis mērķis jāsasniedz, un tas jātur prātā. Konkrēti izvirzītais datums vienlaikus būs gan stimuls, gan atgādinājums.
Ja mērķa sasniegšanai nepieciešams pārāk ilgs laiks, to var sadalīt vairākos posmos, vairākos mazākos mērķos, kuriem tāpat jānosaka konkrēti izpildes laiki. Galvenais ir apzināties pašu svarīgāko: tā ir mana izvēle, tas ir mans mērķis un tātad – arī mana atbildība.
Ceļā uz skaistu augumu vai stipri veselību bieži parādās tādi šķēršļi kā vientulības izjūta, kuru gribas noslāpēt ar ēdienu; televizors, kas piesien krēslam vai dīvānam tā vietā, lai pievērstos fiziskām nodarbēm; nepatīkamas situācijas darbā, pēc kurām tā vien gribas noņemt stresu, uzvelkot kuplu dūmu… Taču viss minētais ir tikai iemesli, lai varētu neturēt sev doto solījumu, lai būtu ar ko attaisnoties savai sirdsapziņai. Būtībā tā ir sevis mānīšana un nekas vairāk. Pakļauties kārdinājumam, slinkumam vai izmisumam – to izlemj nevis apstākļi, bet gan cilvēks pats.
Atrast laiku veselībai
Kad mērķis izvirzīts, jācenšas reāli izvērtēt, kas tā sasniegšanai izdarāms, kas traucēs, ko nāksies pārvarēt sevī un kā tas tiks darīts.
Viena no pamatproblēmām, ar kuru saskaras visi, kas nolēmuši pievērsties veselīgam dzīvesveidam, ir – laika trūkums. Kā nekā pirmajā vietā taču ir darbs un mājas rūpes, tāpēc bailes visu nepagūt daudzus attur izvirzīt sev vēl citus mērķus. Taču cilvēki, kuru dzīvesveids ir aktīvs un veselīgs, ne tikai visam atrod laiku un visu pagūst.
Viņu darbspējas paaugstinās, un viņi ātrāk atbrīvojas no noguruma. Turklāt speciālisti, kas ilgstoši novērojuši to pilsētnieku ikdienas ritmu, kam ir ģimene un kas strādā pilnu darbdienu, secinājuši, ka tieši aktīvā un veselīgā dzīvesveida piekritējiem gana daudz laika atliek arī atpūtai. Starp citu, vairākums no viņiem uzskata, ka pavada brīvo laiku nebūt ne tā, kā gribētu. Kā galveno, kam viņi vairāk gribētu pievērsties, ir – vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni un tuviem cilvēkiem, arī vairāk sportot. Pārsteidzoši, bet neviens no šiem cilvēkiem ne ar vārdu neminēja, ka gribētu ilgāk pasēdēt pie datora, skatīties televīziju vai dīki nedarīt neko, smēķējot cigareti pēc cigaretes. Bet tieši tā diemžēl savu brīvo laiku pavada ļoti daudzi. Pēc tam viņi paši sev pārmet, ka laiks izšķiests bezmērķīgi, un nesekmīgi cenšas uzveikt nogurumu.
Dienasgrāmata var palīdzēt
Ja laikus nopietni nepārdomā, ar ko cilvēks nodarbosies, jebkurš, pat pats cēlākais mērķis var tā arī palikt neīstenots sapnis. Ļoti daudzi solījumu sev jau nākamajā dienā sākt jaunu dzīvi dod Vecgada vakarā: sak, sākoties jaunam gadam, arī dzīve ritēs pa jaunam. Un arī cenšas to darīt. Kā apliecina trenažieru zāļu un fitnesa klubu statistika, parasti lielākais apmeklētāju pieplūdums ir tieši janvārī. Taču nepaiet pat mēnesis, un censoņu skaits pakāpeniski sarūk.
Lai nepiemeklētu tāds pats liktenis un labie nodomi, kā saka, neizkūpētu gaisā, stingri jāizlemj un jāsaplāno, kas un kā tiks darīts, lai iecerētais tiešām tiktu īstenots. Pirmajā laikā, kad nāksies pārvarēt jaunās, klāt nākušās grūtības, par katru, pat niecīgāko uzvaru, nedrīkst aizmirst sevi paslavēt. Labs palīgs var izrādīties dienasgrāmata, kurā tiek ierakstīti visi rezultāti, kas gūti ceļā uz mērķi. Pirmkārt, rakstiska atskaite pašam sev ir labs stimuls sevis pilnveidošanas procesā, otrkārt, izvirzot kādu nākamo mērķi, būs iespēja pārlūkot, kur kādas kļūdas pieļautas, kas būtu darāms citādi utt.
Derīgie ieradumi
Lai cik tas šķistu savādi, kontrolēt pašam sevi ir ļoti sarežģīti. Tāpēc, lai iesāktā pašpilnveidošanās programma netiktu pamesta pusratā vai arī netiktu aizmirsts ievērot pareizu uzturu, šīs lietas jāpadara par ikdienas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Citiem vārdiem sakot, tie jāpārvērš par ieradumu. Jebkurā darbā vajadzīgs sistemātiskums. Ja cilvēks, piemēram, nolēmis no rītiem vingrot, tas jādara regulāri, bet nevis tikai tad, kad sagribas vai ja gaidāmas lielas svinības vai nopietna tikšanās un “jānomet” pāris kilogramu liekā svara, lai varētu ietilpt goda apģērbā.
Lai fizisko aktivitāti padarītu par dzīves sastāvdaļu, ļoti stipri jātic tās nepieciešamībai un lietderībai, un jātic arī sev – savai ciešajai apņēmībai neatkāpties no iecerētā sasniegšanas. Proti, visām darbībām jābūt vērstām vēlamā rezultātā sasniegšanai. Ja katrs rīts nosacīti vienā un tajā pašā laikā tiks sākts ar vingrošanu (iesākumā, ļoti iespējams, ar lielu piespiešanos) vai arī par ieradumu pakāpeniski tiks pārvērstas citas veselīgas nodarbes, drīz vien vairs nevajadzēs ar skaudību noraudzīties uz skaistiem un veselīgiem ļaudīm. Parādīsies ne tikai lepnums par sasniegto, būtiski uzlabosies gan izskats, gan pašsajūta.
Pats par sevi saprotams, ka viss rakstītais tā vai citādi ir saistīts ar gribasspēku. Kas tad būtībā ir gribasspēks? Tā ir prasme izvirzīt sev skaidru mērķi, noformulēt konkrētus uzdevumus, uzņemties atbildību par savu izvēli, nelokāmi tiekties sasniegt vēlamo rezultātu, pārvarēt grūtības, kas šajā ceļā uzrodas, un pašam regulēt savu dzīvi. Noskaidrot, cik stiprs šajā brīdī ir jūsu gribasspēks, palīdzēs tests. Atbildot uz tā jautājumiem, jāizvēlas tās atbildes, kas visvairāk atbilst jūsu ierastajai uzvedībai.
1. Kuras no minētajām rakstura īpašībām cilvēkos vērtējat visaugstāk?
a) neatlaidību – 2 punkti; b) plašu domāšanu – 1; c) prasmi sevi parādīt – 0.
2. Jūs vienmēr visu cenšaties padarīt laikā:
a) jā – 2; b) nē – 0.
3. Vai jums ir paradums analizēt savu rīcību?
a) jā – 2; b) nē – 0.
4. Vai, ķeroties klāt grūti izpildāmam uzdevumam, cenšaties nedomāt par iespējamām problēmām?
a) jā – 0; b) nē – 2.
5. Kādas sajūtas jūsos parasti izraisa negaidīts izsaukums pie priekšnieka?
a) nepatiku – 0; b) satraukumu – 1; c) neizpratni – 2.
6. Ja jūsu padarītais darbs tika izbrāķēts, jūs:
a) jūtaties nelāgi – 2; b) jums kļūst kauns – 1; c) dusmojaties – 0.
7. Ja jums kaut kas noiet greizi, kuru uzskatāt par galveni vainīgo:
a) pats sevi – 2; b) likteni – 0; c) apstākļus – 1.
8. Ja kaut kur steidzaties, bet vajadzīgo lietu neatrodat ierastajā vietā:
a) klusējot turpināsiet to meklēt – 2; b) turpināsiet meklēt, pukojoties uz citiem par nekārtību – 0; c) dosities prom, atstājot lietu mājās – 1.
9. Kas visātrāk izsit jūs no līdzsvara:
a) gara rinda pie kāda ierēdņa kabineta durvīm –1; b) grūstīšanās sabiedriskajā transportā – 0; c) nepieciešamība uz vienu un to pašu vietu iet vairākas reizes – 2.
10. Ja darba izpildei nepieciešams izraudzīties palīgu, kam dosiet priekšroku:
a) izpildīgam, bet ar iniciatīvu neapveltītam cilvēkam – 0; b) lietpratējam, lai gan kašķīgam cilvēkam, ar kuru grūti par kaut ko vienoties – 1; c) talantīgam, bet arī paslinkam cilvēkam – 2.
Saskaitiet iegūtos punktus!
No 0 līdz 8 punktiem – diemžēl jūsu gribasspēks ir ļoti vājš.
No 8 līdz 18 punktiem – jūsu raksturs un gribasspēks ir pietiekami stingri, bet rīcība – reāla un nosvērta.