It visos laikos dziednieki uzturu uzskatījuši par ļoti svarīgu. Jau Hipokrats runājis par to, ka ēdienam ir jābūt zālēm, bet zālēm – ēdienam. Šis princips vēl šodien ir dietoloģijas un diētterapijas pamatā. Gan viens, gan otrs medicīnas virziens ir obligāts visu, īpaši hronisko slimību, kompleksās ārstēšanas elements.
Dietoloģija būtiski paaugstina ārstēšanas efektivitāti un pozitīvi ietekmē visu organismu. Šo mērķi var sasniegt, prasmīgi piemeklējot piemērotākos pārtikas produktus, pareizi tos kulināri apstrādājot, kā arī ieviešot atbilstošu uztura režīmu.
Diētas terapija
Diētterapija nepieciešama ne tikai slimnīcās, sanatorijās, profilaktorijos. Veselīga uztura principi jāievēro arī mājās. Tas ir svarīgi jau esošo kaišu ārstēšanai un iespējamo slimību profilaksei.
Profilaktiskiem mērķiem diētterapiju plaši izmanto atveseļošanās laikā pēc slimības, kā arī pēcoperācijas periodā. Sevišķi nozīmīgs diētiskais uzturs ir gados veciem cilvēkiem, kā arī tiem, kas sirgst ar hroniskām kuņģa-zarnu trakta, nieru, vielmaiņas, sirds-asinsvadu un endokrīnās sistēmas kaitēm.
Visu sirds-asinsvadu slimību gadījumos dietologi iesaka ierobežot vārāmā sāls, šķidruma un produktu, kuros ir paaugstināts dzīvnieku tauku saturs, lietošanu. No ēdienkartes tiek svītroti produkti, kas uzbudina centrālo nervu un sirds-asinsvadu sistēmas: visu veidu alkoholiskie dzērieni, stipra tēja un dabīgā kafija, kakao, šokolāde, gaļas, zivju un citi buljoni, asi ēdieni, kūpinājumi, produkti, kuros ir daudz holesterīna (dzīvnieku iekšējie orgāni, smadzenes, kaviārs). Ierobežots tiek arī šķidruma un meteorismu izraisošo produktu daudzums.
Iesaka produktus, kas ir bagāti ar kālija sāļiem un vitamīniem: augļi, dārzeņi un to sulas, kā arī biezpiens, mencas, auzu pārslu un griķu biezputra. Piens un piena produkti jālieto ar mēru, bet olas var ēst ne vairāk kā četras nedēļā.
Ēdienreižu režīms savukārt ir šāds: nelielas porcijas ne retāk kā piecas reizes dienā. Periodiski, saskaņojot ar ārstu, vēlamas atslodzes dienas. Sirdsslimniekam rūpīgi jāseko, lai nepieaugtu ķermeņa svars.
Ateroskleroze
Visizplatītākā sirds-asinsvadu slimība ir ateroskleroze, un visiem, kurus šī kaite piemeklējusi, ieteicams ēdienkartē iekļaut kāpostus, bietes, ķirbjus, baklažānus, pupiņas, zirņus, pupas, sīpolus, salātus, ābolus, upenes, jāņogas, avenes, ķiršus, aronijas.
Aterosklerozes gadījumā no diētas jāsvītro produkti, kas satur daudz taukveida vielu, proti, holesterīnu (subproduktus, olas dzeltenumu, treknās desas, speķi). Vienlaikus jāierobežo sviests, nosacīti aizstājot to ar augu eļļu un krējumu.
Ieteicami piena produkti, jūras zivis un citi jūras produkti (garneles, krabji, kalmāri, mīdijas), kas satur jodu un citus bioloģiski aktīvus mikroelementus, soju, kas veicina holesterīna maiņu un liekā holesterīna izvadīšanu no organisma.
Ļoti veselīgi ir jūraskāposti (laminārija). Tos var dažādi pagatavot. Var sasmalcināt un vārīt, līdz kāposti kļūst gaišāki. Vārīti jūraskāposti, apslacīti ar citrona sulu, izmantojami kā piedevas. Kaltētu lamināriju var sasmalcināt pulverī un lietot pa pustējkarotei dienā vai arī pievienot šo daudzumu zupai. Regulāri lietojot jūraskāpostus, aterosklerozes attīstības risks samazinās divkārt.
Vismaz 1–2 reizes nedēļā pusdienu galdā jābūt zivīm. Neaizvietojams aterosklerozes gadījumā ir biezpiens. Tāpat vēlams katru dienu apēst vismaz vienu burkānu un dzert zaļo tēju.
Periodiski ieteicams rīkot kartupeļu dienas: ēst ar mizu ceptus kartupeļus un dzert svaigi spiestu sulu. Vasarā var rīkot ķiršu diētu: dienā jāapēd 1,5 kg ogu, uzdzerot pienu. Ķiršu diētas laikā drīkst izdzert 5–7 glāzes piena dienā.
Cilvēkiem, kas vecāki par 40 gadiem, aterosklerozes profilaksei un ārstēšanai ieteicams tukšā dūšā dzert svaigi spiestu kartupeļu sulu vai arī pirms brokastīm izdzert glāzi dzēriena, kas pagatavots, glāzi karsta ūdens sajaucot ar viena citrona un viena apelsīna sulu.