Vēl ne tik sen visi, kas modri stāvēja veselības sardzē, brīdināja, ka alkohols, tajā skaitā arī vīns, ir organismam kaitīgs – ļaunais zaļais pūķis, kas grauj un ārda. Pēdējā laikā attieksme pret vīnu ir mainījusies, un arvien vairāk mediķu par to runā pozitīvā kontekstā.
Pēkšņi noskaidrojies, ka pāris glāžu sarkanvīna pie pusdienām ir labākā sirds-asinsvadu slimību profilakse, ka vīna priekšā atkāpjas tuberkuloze, ateroskleroze un pat vēzis. Ka notievēt alkstošās dāmas vēlamo rezultātu sasniedz daudz agrāk, badošanās vietā izvēloties glāzi vīna pie pusdienām. Ka patiesie laba vīna cienītāji izskatās jaunāki un dzīvo ilgāk nekā dzērāji un pārliecinātie atturībnieki.
Starp citu, pēdējais apgalvojums nav nekas jauns. Jau kāda XVII gadsimta Holandes ārsta traktātā lasāms, ka cilvēks, kurš 10 gadu laikā degvīnu dzer biežāk nekā divas reizes nedēļā, nomirs ar aknu kaitēm, toties vīnu var dzert katru dienu un nodzīvot ilgāk par tiem, kuri grādīgu dzērienu vispār neliek pie mutes. Te nu tiešām vietā atcerēties, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.
Platons pret sauso likumu
Visu cilvēci nosacīti var iedalīt vairākās grupās:
* absolūtie nedzērāji – viņu ir aptuveni 5%;
* ļoti reti dzeroši – 40%;
* mēreni dzeroši – 30%;
* daudz dzeroši – 15%;
* ļoti daudz dzeroši, ar alkoholismu slimos ieskaitot – 10%.
Lai kas notiktu cilvēces vēsturē, lai cik bargi sausie likumi tiktu ieviesti, šī attiecība praktiski vienmēr bijusi un palikusi nemainīga. Tiesa, lai pēdējais skaitlis nepalielinātos, tika piedāvāti dažādi ierobežojoši pasākumi – no saprātīgiem līdz strikti aizliedzošiem.
Saprātību un mērenību vīna lietošanā propagandējis jau Platons. Viņa ieteikumi bija pavisam vienkārši: nedot vīnu bērniem līdz 18 gadiem, mērenību vīna lietošanā ievērot līdz 30 gadiem, piedalīties dzīrēs un dzert vīnu, cik tīk, tiem, kas vecāki par 40 gadiem. Ierobežojuma trūkums gados vecākajiem nebija nejaušs. Platons uzskatīja, ka vīnam piemīt īpašības mazināt vecuma izjūtu un piešķirt jauneklīgu degsmi, kliedēt bēdas un skumjas un… dot ķermenim vingrumu un veselību. Daudzi mūsdienu mediķi ir vienisprātis ar sengrieķu filozofu: kvalitatīvs vīns patiesi var kļūt par jaunības eliksīru. Arī pie mums, kur alkoholisms ir tik izplatīta nelaime, īsts vīnogu vīns varētu būt alternatīva stiprajiem spirtotajiem dzērieniem.
Pret daudzām kaitēm
Ārstēšanās ar vīnu sevišķi populāra ir Francijā, kur tai ir senas tradīcijas. Franču ārsti nebaidās iešļircināt vīnu muskulī, vēnā un pat strutojošos plaušu abscesos. Un palīdz! Slavenais franču ārsts F. Morī savā grāmatā Mūsu dienišķais vīns sniedz konkrētus ieteikumus. Piemēram, cilvēkiem, kas cieš no resnās zarnas kolīta, ieteikts dzert šķērmos sarkanos galda vīnus. Tie ir bagāti ar tanīniem, kas stimulē zarnu trakta gludo muskulatūru un nomāc sāpes izraisošo mikroorganismu aktivitāti. Pret aterosklerozi der vīni, kas ir bagāti ar fenola savienojumiem, bet kā vienkāršu urīndzenošu līdzekli iesaka dzert baltos sausos vīnus. Frančiem ir sastādīta speciāla tabula, kurā norādīts, kāds vīns kurai kaitei lietojams.
Franču paradokss
Kad amerikāņi uzzināja, ka franči vidēji dzīvo par 2,5 gadiem ilgāk nekā viņi un par 40% mazāk slimo ar sirdsslimībām, kaut gan ar diētām neaizraujas, uzturā lieto taukiem bagātus ēdienus, turklāt vairākums smēķē, bet aerobika nepavisam nav populāra, viņi bija šokēti. Kā tas var būt?
Profesors Eliots, kurš vairākus gadus pētījis šo fenomenu, nācis pie atziņas, ka franču ilgdzīvošanas noslēpums ir regulāra dabīgā sarkanvīna lietošana mērenās devās. Pētījuma gaitā atklājās vēl kāds franču fenomens: izrādījās, ka mirstība ar sirds-asinsvadu slimībām Lillē un Strasbūrā, kas atrodas valsts ZA, ir daudz augstāka nekā, piemēram, dienvidos esošajā Tulūzā. Par šīs atšķirības iemeslu tiek uzskatīts sarkanvīns, kas labvēlīgi ietekmē sirdi un kuru dienvidnieki dzer regulāri. Toties Vācijas pierobežā dzīvojošie franči priekšroku dod alum.
Dabīgie vīni brīnumainā kārtā satur simtiem dažādu organismam vērtīgu vielu. Etilspirta molekulas tajā lieliski sadzīvo ar citu savienojumu molekulām, kas izmaina un vājina spirta kaitīgo iedarbību. Dažu vīnā esošo savienojumu labvēlīgā iedarbība etilspirta klātbūtnē krasi pieaug. Ne velti kopš pagājuša gadsimta 90. gadu sākuma Eiropas attīstītākajās valstīs un Amerikā tiek propagandēta diēta, kurā dienai paredzētajā uztura devā ietilpst arī 150 g dabīgā vīna.
150 gramu pilnai laimei
Smagās stresa situācijās iedzert nav grēks. Tā nav tikai tautas gudrība, tas ir zinātnieku apstiprināts fakts. Ārsti un zinātnieki piefiksējuši interesantu īpatnību. Piemēram, tiem ziemeļniekiem, kuriem nākas dzīvot un strādāt, teiksim, Āfrikā, vai zemūdens jūrniekiem, kuriem vairāki mēneši jāpavada noslēgtā telpā zem ūdens un kuri ir absolūti atturībnieki, dezadaptācijas process organismu bojā visātrāk. Tieši nedzērāji ir pirmie, kas nespēj izturēt smagos un ilgstošos stresus. Tāpēc uz tālbraucēju kuģiem komandas ēdienkartē iekļauti 150 grami sarkanvīna. Vīns spēj uzturēt mundru garu, neļauj piezagties grūtsirdībai un apātijai.
Ko dzersim rīt?
Optimisti apgalvo, ka vairs nav aiz kalniem laiks, kad uz vīnu veikalu iesim kā uz aptieku. Reālisti ir piesardzīgāki, viņi jaunās tehnoloģijas uztver ar skepsi. Mūsdienās Eiropā un Amerikā aktīvi savu vietu iekaro tā sauktie modernie vīni. Galvenā šo vīnu atšķirība ir tā, ka to darīšanā vīnogu sulu jau pašā sākumā rūpīgi atdala no ogu miziņām, kauliņiem un kātiņiem. Pateicoties šādai attīrīšanai, dzēriens zaudē lielu daļu fenolu savienojumu, ar kuriem bagāts pēc tradicionālajām metodēm darītais vīns.
Speciālisti uzskata – izmantojot jaunās tehnoloģijas, tiek radīts vēl viens rafinēts produkts, līdzīgs augu eļļām, baltajiem miltiem un cukuram – tīrs un mazvērtīgs.
Virkne citu zinātnieku ir aizņemti ar pētījumiem, kā uzlabot vīna īpašības. Viņi cenšas radīt vīnogu šķirnes, kurās būtu paaugstināts fenolu savienojumu daudzums. Tiek izstrādātas arī jaunas vīna darīšanas receptes. Viena no tām ir baltvīna recepte no Šardonē vīnogām. Tajā fenolu savienojumu nav mazāk kā sarkanvīnā. Kaut gan – vai ir vērts tā pūlēties un censties, jo nav taču nekā labāka par vecu, izturētu vīnu.
Dzer un elpo
Amerikāņu zinātnieki atklājuši, ka baltvīns labi iedarbojas uz plaušām. Eksperimentā, kurā iesaistījās 1500 ņujorkiešu, dalībnieki tika sadalīti vairākās grupās. Daļa regulāri dzēra tikai baltvīnu, pārējie – alu un citus alkoholiskos dzērienus. Apkopotie rezultāti liecināja, ka baltvīna lietotājiem plaušas bija daudz labākā stāvoklī nekā pārējiem eksperimenta dalībniekiem. Zinātnieki uzskata, ka baltvīnā esošie antioksidanti palīdz organismam uzturēt normālu plaušu darbību.
Vīns pret vēzi
Sarkanvīns mazina risku saslimt ar vēzi. Zinātnieki atklājuši, ka tas satur kādu antioksidantu, kas ir ļoti svarīgs audzēju profilaksei. Šī viela iedarbojas līdzīgi antibiotikai un pasargā vīnogas no dažādām sēnīšslimībām. Savukārt cilvēka organismā tā neļauj šūnām pārtapt ļaundabīgās, bloķē iekaisumu procesu attīstību. Noskaidrots arī, ka sarkanvīns veicina vēža šūnu likvidēšanos. Zinātnieki domā, ka šis atklājums veicinās jaunu metožu izstrādi vēža ārstēšanā un profilaksē.
Un dzīvesveids arī…
Daudzo pētījumu klāstā cita starpā zinātnieki secinājuši, ka ne jau tikai vīns viens pats, bet arī tā lietotāju veselīga dzīvesveida paradumi gādā par labu veselību. Plašākā pētījumā, kurā piedalījās 4435 cilvēki, zinātnieku uzdevums bija noskaidrot sirds-asinsvadu slimību riska faktorus. Speciālisti arī salīdzinājuši vīna lietotāju dzīvesveidu ar citu alkoholisko dzērienu lietotāju un pārliecināto atturībnieku dzīvesveidu.
Noskaidrojās, ka vīna lietotāji ēd vairāk augļu un dārzeņu, mazāk liellopa un jēra gaļas ēdienus. Vīna cienītāju ēdienkartē bija vairāk šķiedrvielu un mazāk tauku un spirta. Turklāt viņu vidū mazāk bija arī smēķētāju un vairāk to, kas bija pievērsušies sportiskajām aktivitātēm.
Vai pēc visa izlasītā vajadzētu atteikties no alus, konjaka un kāda cita grādīgāka dzēriena? Tas nav nepieciešams. Visā jāievēro mērenība.
Vēl viens no zinātnieku atklājumiem bija tas, ka to cilvēku asinīs, kas dzēra vīnu, alkohola līmenis bija zemāks nekā citu dzērienu cienītājiem. Mērenība nozīmē: viena glāze dienā sievietēm, divas – vīriešiem.