Kadrs no video
Tuvojas Lieldienas, kas jau izsenis ir tradīcijām bagāti svētki. Lai arī katrā mājā tos mēdz godāt atšķirīgi, svētku maltīte ir neiztrūkstoša Lieldienu sastāvdaļa. Latvijas gardāko stāstu stāstniece un Rimi gardēde Ilze Jurkāne dalās ar savas ģimenes receptēm, bez kurām viņas Lieldienas nebūtu iedomājamas.
Lieldienu pasha
Pasha tradicionāli ir pareizticīgo Lieldienu saldais ēdiens, kuru gardēde bauda jau no bērnības. Tās pagatavošanai Ilze Jurkāne izmanto koka veidni, lai piešķirtu pashai autentisku vizuālo noformējumu.
Sastāvdaļas
• 800 g pilnpiena biezpiena
• 400 g sviesta
• 400 g saldā krējuma
• 2 tējk. vaniļas (var aizvietot ar vaniļas cukuru – tad ņem nedaudz mazāk parastā cukura)
• 200 g cukura
• 3 ēd. k. citrona miziņas
• 100 g gaišo rozīņu
• 100 g žāvētu aprikožu
• 200 g mandeļu – blanšētas, sasmalcinātas
• 1 tējk. sāls
• 2 olu dzeltenumi
Pagatavošana
Ja nav pieejamas jau blanšētas mandeles, tad bļodā ieliek mandeles un aplej ar verdošu ūdeni. Kad mandeles samirkušas, tās noloba un sasmalcina blenderī.
Samaļ arī aprikozes un rozīnes. Pa porcijām sablendē biezpienu, sviestu, krējumu, cukuru, citrona miziņas, sāli, vaniļu un olu dzeltenumus.
Tad visus produktus rūpīgi samaisa. Pēc garšas var pievienot vēl kādu sastāvdaļu, varbūt nedaudz cukura.
Sietā, puķu podā vai koka veidnē ieklāj marli tā, lai audums sniedzas pāri malām. Ieliek “trauku” lielā bļodā, kurā notecēs sūkalas. Veidnē iepilda biezpiena maisījumu. Uzliek slogu un novieto vēsumā.
Pēc dienas vai divām pashu izņem no trauka un pārliek uz skaista šķīvja. Rotā ar īstām vai cukura puķītēm, vai krāsainām konfektēm. Var izmantot arī zemenes vai avenes.
VIDEO: Pashas recepte poļu gaumē
Lieldienas jau klauvē pie mūsu namu durvīm un mūsu sirdīm. Šogad kovid-19 (covid-19) pandēmijas dēļ Lieldienas būs neierastas. Lieldienas ir enerģētiski spēcīgs laiks, šajā laikā izdodas visi pagāniskie rituāli. Tieši Lieldienās jeb Pavasara saulstāvjos ir īstais laiks, lai godātu sentēvu Dievus – Latvju Dievus. Lai vairotu savas dzimtas spēku, Lieldienās ir jāveic auglības rituālu par godu Pērkonam – Debesu Tēvam. Dažas dienas pirms auglības rituāla veikšanas uzkopj māju, visas grīdas un mēbeļu virsmas mazgā ar sālsūdeni (lupatiņu ņem jaunu un pēc rituāla to izmet savā privātajā miskastē). Pēc tam atverot visus sava nama logus, kvēpina kadiķu zariņus un vērmeļu buntītes (var izmantot arī citu dziedniecisku zāļu slotiņas). Kvēpināšanu veic prātīgi, lai pēc tam māja nesmirdētu pēc dūmiem. Lieldienu rītā kaklā uzvelk pērkonkrustu (uguns zīmi) un iededz 7 tumši zilas svecītes skaistos māla svečturīšos par godu mūsu sentēvu Dievam – Pērkonam. Katru svecīti iededz ar vārdiem: “Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, Tu esi godāts un cienīts manā mājā. Es iededzu šo svecīti par godu Tev. Sargā mani un manu dzimtu, tāpat kā es godāju Tevi!”. Šos vārdus atkārto 3 reizes, iededzot katru svecīti. Pēc svecīšu iedegšanas skaita lūgšanu par godu Pērkoņtēvam. Lūgšanu atkārto 12 reizes. Kad ieturēts mielasts pie dzīru galda, Lieldienu pēcpusdienā dodas uz savu privāto mežiņu, lai atstātu ziedojumu mūsu labajam sentēvu Dievam – Pērkonam. Uz svētakmeņa ar sāli zīmē pērkonkrustu (pietiks ar dažām tējkarotēm sāls burciņā). Kā svētakmeni var izmantot jebkuru plakanu akmeni, kas novietots zem kāda koka mežā. Blakus svētakmenim iededz 3 baltas svecītes trauciņos (kapu sveces bez krustiem vai jebkāda cita vieta zīmējumiem). Tad atstāj cienastu uz svētakmeņa ar vārdiem: “Pērkoņtēv, es atstāju šo ziedojumu par godu Tev.” Šos vārdus atkārto 7 reizes. Kā cienastu visvarenajam Pērkonam – Debesu Tēvam atstāj 12 krāsotas olas. Olas ir vēlams vārīt sīpolu mizās kopā ar kliņģerīšu ziediem. Pēc tam skaita lūgšanu par godu Pērkoņtēvam. Lūgšanu atkārto 12 reizes. Pametot rituāla vietu, 7 reizes pasaka:’’ Paldies, Pērkoņtēv! Es no sirds Tev pateicos un līdz nākamajai reizei atvados!’’.
Ar Latvju Dievu spēku, Skolnieciņš no svētmeža
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
N.B. (Nota bene!) Dedzinot svecītes vai rituālo ugunskuru, ir jāievēro visi ugunsdrošības noteikumi! Nesadegušo svecīšu daļu nākamajā dienā sadedzina nelielā ugunskurā. Pietiks ar dažām sausām, smalkos skaliņos saskaldītām malkas pagalēm. Pēc tam kvēlojošas ogles un pelnus nodzēš ar lielu daudzumu ūdens. Nākamajā dienā pēc rituālā izdegušās svecītes trauciņos savāc un izmet savā privātajā miskastē.
Lieldienu lūgšana visvarenajam Pērkonam – Debesu Tēvam:
“Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, es Tevi pielūdzu un slavēju! Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, es Tevi pielūdzu un slavēju! Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, es Tevi pielūdzu un slavēju! Tu esi cienīts gan starp Dieviem, gan starp cilvēkiem. Tu esi mīlēts gan starp Dieviem, gan starp cilvēkiem. Zibeņmetēj, uzklausi manu lūgšanu! Pērkoņtēv, uzklausi manu lūgšanu! Palīdzi man, visvareno Pērkon,………………………………..(šeit izsaka savas privātās vēlēšanās). Es pieņemu Tevi savā dzīvē, Pērkoņtēv. Lai Tava svētā griba mani virza šajā dzīvē un nākamajā! Svētī mani, Pērkon! Svētī mani un manu dzimtu! Lai godāts, visvarenais Pērkons – Debesu Tēvs, kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr lai ir!”.
Mūsu senči kopš tālas senatnes ticēja Pērkonam. Pērkons ir viens no spēcīgākajiem mūsu sentēvu Dieviem. Jau sensenos laikos Pērkons ir aizstāvējis mūsu tautu no iebrucējiem un naidniekiem. Pērkons nekad nepametīs mūsu tautu nelaimē. Ticot sentēvu Dieviem, mēs vairojam savas tautas spēku. Godājot Pērkonu, mēs stiprinām gan sevi, gan savu dzimtu, gan savu tautu. Ticība Pērkonam ir brīvprātīga, taču tā ir ļoti nozīmīga mūsu tautai…
Svētīgas Lieldienas mums viesiem vēlot, Skolnieciņš no svētmeža
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#Lieldienas #LielāDiena #GadskārtuSvētki #PavasaraSvētki #PavasaraSaulstāvji #DievsPērkons #Pērkons #Pērkoņtēvs #DebesuTēvs #pērkonkrusts #UgunsZīme #SentēvuDievi #LatvjuDievi #lūgšanās #ticība #rituāli #buršanās #pagāni #svētmežs #svētakmens #Skolnieciņš