Tas, ka ķiploks veselīgs sirdij un asinsvadiem, zināms jau sen. Bet tieši kura tā sastāvā esošā viela sirdij ir visvērtīgākā, to zinātnieki noskaidrojuši tikai nesen.
Pētījumi pierādījuši, ka organismam veselīga ir tikai svaiga – tikko pārgriezta daiviņa. Ilgus gadus apgalvoja, ka pati galvenā ķiplokā esošā viela ir allicīns – gaistošs savienojums, kas veidojas, daiviņu pārgriežot, un īsu brīdi uzglabājas tās sulā.
Konektikutas universitātes sirds-asinsvadu pētniecības centra zinātnieki šim jautājumam pievērsušies daudz skrupulozāk un noskaidrojuši: būtība nav allicīnā, bet gan vienā tā komponentā.
Konkrēti sērūdeņradī – gāzē, kas labi zināma pēc tai piemītošās puvušo olu smakas. Izrādās, tieši tā atslābina asinsvadu gludos muskuļus, tā novēršot spazmas un pasargājot no infarkta un insulta.
Grūti pateikt, ko turpmāk darīs neskaitāmie žāvēto ķiploku tablešu, pulveru un kapsulu ražotāji, kas savu produkciju allaž reklamēja kā teicamu sirdi aizsargājošu līdzekli, jo žāvētajā izejvielā šīs gaistošās vielas nav.
Starp citu, dažādos sulfīdus, proti, sēra savienojumus (sērūdeņradi ieskaitot) satur viss, kam ir asa smarža (piemēram, daudzas kāpostu šķirnes), kas kož acīs (sīpoli) un dedzina mēli (mārrutki). Tāpēc arī visi šie produkti ir veselīgi sirdij un asinsvadiem.