Pastiprināta svīšana (hiperhidroze) var būt dabiska reakcija uz tiem vai citiem ārējiem kairinājumiem, organisma individuāla īpatnība vai arī kādas nopietnas slimības izpausme.
Kā simptomu svīšanu galvenokārt iedala pēc tās “lokalizācijas”. Piemēram, ir lokālā hiperhidroze, kad svīst plaukstas, pēdas, seja un paduses, un ir vispārējā svīšana, kad sviedrus izdala viss ķermenis.
Lokālā svīšana
Idiopātiskā hiperhidroze
Bez jebkāda iemesla pastiprināti svīst paduses, pēdas un plaukstas. Stresa situācijās šī svīšana pastiprinās, bet nekādu citu nepatīkamu sajūtu nav. Par slimību idiopātisko hiperhidrozi grūti nosaukt, jo bez diskomforta sajūtas nekāds kaitējums organismam netiek nodarīts. Zinātnieki uzskata, ka tā ir organisma individuālā īpatnība, ko izraisa vai nu pārāk liels sviedru dziedzeru daudzums, vai arī to pastiprināta aktivitāte.
Sviedri uz pieres un virslūpas
Ja sviedri šajās vietās parādās pēc kāda noteikta pārtikas produkta (visbiežāk kafijas, šokolādes, tējas, karstiem dzērieniem un asiem ēdieniem), arī tas uzskatāms par organisma individuālo īpatnību.
Taču šādas lokalizācijas svīšana var norādīt uz sejas nerva problēmām, kas palikušas pēc smagas infekcijas slimības, nepareizi veiktas siekalu dziedzera operācijas vai arī nepilnīgas atlabšanas pēc tās.
Zīdaiņiem tamlīdzīgs stāvoklis reizēm rodas dzemdību traumas rezultātā.
Depresijas un neirozes gadījumā
Ja lokālā svīšana ir savienojumā ar bezmiegu, nemieru un dzimumtieksmes izmaiņām, ir pamats aizdomām par problēmām ar nervu sistēmu. Svarīgs faktors to diagnostikā ir noskaidrot, vai līdzīgas reakcijas ir arī tuviem radiniekiem.
Pārkinsona slimība
Sejas hiperhidroze ir ļoti bieža šīs slimības pavadone. Būtiska slimības pazīme ir roku un kāju trīce, nedroša gaita, ķermeņa muskuļu stīvums, patvaļīgas vai lēnas, ierobežotas kustības, nestabilitāte stāvot, rīšanas grūtības, apgrūtināta runāšana u.c. Trīce lielākoties novērojama miera stāvoklī, un sākumā tā nav pastāvīga. Galvas trīci pamanīt ir visvieglāk. Ja cilvēks aktīvi darbojas, tā samazinās.
Išēmiskais un hemorāģiskais insults
Šīs saslimšanas ļoti bieži pavada vienpusēja (tikai labās vai tikai kreisās puses) lokālā hiperhidroze.
Hromhidroze
Hromhidroze ir lokāla hiperhidroze, kad sviedriem mēdz būt dažāda nokrāsa. Lielākoties šis stāvoklis nav bīstams, un to izraisa to vai citu produktu lietošana uzturā. Pie vainas var būt arī dzeršanai izmantots ūdens, kas satur noteiktus piemaisījumus. Vēl hromhidrozes cēlonis var būt ādas saskarsme ar kobaltu, varu un dažām citām vielām. Novēršot kontaktus (gan iekšējos, gan ārējos) ar “provokatoru”, stāvoklis parasti normalizējas.
Vispārējā svīšana
Hipertireoze
Hipertireoze ir saslimšana, ko izraisa vairogdziedzera pastiprināta darbība. Tās pavadones ir vispārēja svīšana savienojumā ar nervozitāti, ķermeņa masas samazināšanos, paātrinātu sirdsdarbību, biežām sīkām trīsām, vājumu, pastiprinātu ēstgribu, emocionālu nestabilitāti un menstruālā cikla traucējumiem sievietēm. Slimība nav nāvējoša, taču tā ļoti spēcīgi novājina nervu un sirds-asinsvadu sistēmu. Laikus sākta hormonterapija spēj novērst vairumu nevēlamo seku.
Akromegālija
Akromegālija ir smaga hroniska, progresējoša slimība, kam raksturīga pastāvīga augšanas hormona hipersekrēcija. Galvenais, bet ne vienīgais šīs kaites cēlonis ir hipofīzes adenoma. Akromegālijas gadījumā sviedriem ir stīgra, eļļaina konsistence. Svīšanu pavada galvassāpes, redzes asuma pasliktināšanās, dubultošanās. Slimība ir bīstama dzīvībai, tā bez žēlastības kropļo visus organisma orgānus un sistēmas, tāpēc nepieciešama endokrinologa regulāra novērošana un ārstēšanās.
Cukura diabēts
Cukura diabēta gadījumā parasti pastiprināti svīst galva, kakls un rumpis. Diabētiķis nepanes siltumu, ātri nogurst, bieži jūt slāpes. Slimība ir gana bīstama, jo spēj kaitēt nierēm, redzei, nervu sistēmai un asinsvadiem.
Hipoglikēmija
Viena no problēmām, ar kuru bieži saskaras cukura diabēta pacienti, ir hipoglikēmija – strauja cukura līmeņa pazemināšanās asinīs. Šādā situācijā cilvēks var just izsalkumu, nereti mēdz būt trīce, nemiers, uzbudinājums, stipras sirdsklauves, pirmsģīboņa stāvoklis un gana izteikta svīšana, kas ātri pāriet, ja apēd kaut nedaudz ogļhidrātus saturoša produkta.
Infekcijas slimības
Stipra svīšana savienojumā ar augstu ķermeņa temperatūru un drebuļiem ir klasiska infekcijas slimību izpausme. Spēcīgs drudzis un ļoti augsta temperatūra plus caureja, vemšana un izteikta visa ķermeņa svīšana ir pamats aizdomām par kādu no iespējamām zarnu infekcijām. Daudzas no tām ir dzīvībai bīstamas, tāpēc nepieciešama nekavējoša ārsta izmeklēšana.
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Pēkšņs samaņas zudums. Kā palīdzēt cilvēkam, ko darīt, ja ieilgst?
Kalanhoja, vībotnes, kastaņas. Labākās vecmāmiņu receptes varikozām vēnām