Pasaulē ar bronhiālo astmu sirgst vairāk nekā 100 miljonu cilvēku.
Šīs slimības pamatā ir paaugstināta bronhu jutība pret dažādiem kairinātājiem. Ļoti bieži tai ir iedzimts raksturs, taču ģenētiskā nosliece izpaužas ne vienmēr. Astmas attīstības palaišanas mehānismi ir elpceļu infekcijas un slikta ekoloģija, tāpēc ar to lielākoties slimo pilsētu iedzīvotāji.
Lēkmes priekšvēstneši
Astma izpaužas lēkmjveidīgi, un par kārtējās lēkmes tuvošanos, pateicoties tā sauktajiem priekšvēstnešiem, daudzi jau zina iepriekš. Šie vēstneši ir ļoti daudzveidīgi un arī individuāli.
Kādam, piemēram, parādās pēkšņas iesnas, citam – šķavas, vēl kādam – neapturams klepus. Bet pēc 10–30 minūtēm klāt arī lēkme. Kļūst grūti elpot, turklāt vissmagāk padodas izelpa. Cilvēks instinktīvi cenšas ieņemt ērtāku pozu: sēžas krēslā un ar rokām stingri satver tā malu. Tādējādi notiek plecu joslas fiksācija, kas atvieglo elpošanas muskuļu darbību.
Vilna un putekļi
Izprovocēt lēkmi var jebkas: putekļi, ziedputekšņi, vilna, ķīmiskie reaģenti, proti, astmai ir tie paši izraisītāji, kas alerģijai. Tikai šajā gadījumā tā izpaužas ar bronhu sašaurināšanos. Šādu slimības variantu sauc par alerģisko astmu. Galvenais tās ārstēšanā ir noteikt konkrēto alergēnu un maksimāli censties nepieļaut ar to nekādus kontaktus.
Vēl astmas saasināšanos var izraisīt arī dažas infekcijas slimības, no kurām pirmajā vietā ir hronisks bronhīts un pneimonija. Infekcijas provocē lēkmes, taču, atveseļojoties no slimības, tās kļūst arvien retākas. Tas nozīmē, ka pirmām kārtām jāārstē slimība, kura ir astmas pirmcēlonis.
Medikamentu nepanesība
Noskaidrots, ka 8–10% gadījumu astmas lēkmi provocē medikamentu nepanesība. Visbiežāk tā ir acetilsalicilskābe jeb aspirīns, tāpēc šādu formu sauc par aspirīna astmu. Nedrīkst aizmirst, ka aspirīns ir arī citu nosaukumu – pentalgīna, sedalgīna, baralgīna – sastāvā.
Lēkme var sākties, arī lietojot dažus pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu. Citiem vārdiem sakot, astmas saasinājumu var izsaukt lielākais vairums pretiekaisuma un temperatūru pazeminošo līdzekļu. To visu vairāk vai mazāk drošs ir tikai paracetamols, taču arī tas jālieto tikai ar ārsta atļauju.
Paralēli obligāti jāievēro diēta, jo arī daži produkti ir bagāti salicilātiem – vielām, kas ir aspirīna dabiskais analogs. Tos, piemēram, satur konservi, desas… Daudz salicilātu ir arī virknē dārzeņu un augļu: praktiski visos citrusaugļos, visās ogās, persikos, melonēs, plūmēs, gurķos, tomātos, piparos un kartupeļos. Papildus jāuzsver tas, ka salicilāti ir ne tikai pārtikas produktos, bet arī augos, ārstniecības augus ieskaitot: vītola mizā, aveņu lapās, lielziedu vīgriezēs, purva vārnkājās, novirzītajā peonijā. Tas obligāti jāņem vērā cilvēkiem, kuri sirgst ar aspirīna astmu, – viņiem jābūt piesardzīgākiem ne tikai ar uzturu, bet arī fitoterapiju.
Fiziskā slodze
Ir gadījumi, kad astmas lēkmi izraisa fiziska slodze. Šīs slimības formas atklāšanai tiek veikts speciāls provokatorisks tests – pacientam jāizpilda vairāki vingrojumi, kuru laikā tiek fiksēts bronhu stāvoklis. Ja bronhi sašaurinās – diagnoze apstiprinās. Pacientam tiek izrakstīts korinfārs – preparāts, kas paplašina bronhus un parasti lieliski tiek galā ar slimību, samazinot lēkmju daudzumu līdz minimumam.
Profilakse
Pats labākais astmas ārstēšanas veids ir tās profilakse. Slimības aspirīna formas gadījumā jāizvairās lietot salicilātus un jāievēro diēta; ja ir astmas alerģiskais paveids – maksimāli jāsamazina kontakts ar alergēnu, bet infekcijas astmas gadījumā nedrīkst ļaut organismam stipri atdzist, ir jānorūdās un jālieto imūnmodulatori.
Kas attiecas uz medikamentiem, tad šajā ziņā viss atkarīgs no slimības smaguma. Ja tā izpaužas reti, tiek izrakstīta tā sauktā terapija pēc pieprasījuma, proti, tie medikamenti, kas nepieciešami lēkmes novēršanai. Toties, ja saslimšanai ir daudz agresīvāks raksturs, katram konkrētam gadījumam nepieciešamie medikamenti jālieto katru dienu.