Urīns ir bioloģisks šķidrums, ko producē nieres. Tas kalpo vielmaiņas galaproduktu, liekā ūdens un sāļu izvadīšanai no organisma. Urīna analīze var pastāstīt ļoti daudz. Pati izplatītākā (klīniskā) urīna analīze tikai atklāj tās vai citas novirzes no normas un dod ieganstu pamatīgākai novērošanai un citu analīžu veikšanai.
Krāsa, blīvums, reakcija
Normālam urīnam jābūt gaiši dzeltenā salmu krāsā. Taču lielākoties tā atkarīga no dzeršanas ieradumiem. Jāņem vērā, ka daži produkti un medikamenti ietekmē urīna krāsu (piemēram, galda bietes tam piešķir sarkanīgu toni). Pirms došanās pie ārsta mēģiniet atcerēties, ko ēdāt un dzērāt.
Ja urīnā ir asiņu piejaukums un izteikta gaļas ūdens krāsa, tas ir trauksmes signāls, kas mudina vērsties pie ārsta, jo var būt iekaisuma vai audzēja, vai nierakmens urīnpūslim nodarītas traumas pazīme.
Visbiežāk urīna krāsas intensitātes paaugstināšanās novērojama sievietēm, kam ir cistīts, īpaši, ja recidīvs vairākkārt atkārtojies. Urīna krāsu var iespaidot arī dažādas modē nākušās diētas – reizēm to rezultātā mainās skābes saturs urīnā, kas provocē urīnpūšļa sieniņu bojājumus, bet pats urīns var iegūt sarkanīgu nokrāsu.
Caurspīdīgums. Vesela cilvēka urīns vienmēr ir caurspīdīgs. Duļķains tas var būt vienīgi tad, ja satur baktērijas, gļotas, sāļus un citus nevēlamus piemaisījumus.
Urīna blīvums liecina par tajā izšķīdušo vielu koncentrāciju. Katram cilvēkam norma ir atšķirīga, tā svārstās no 1008 līdz 10 026 vienībām.
Relatīvais blīvums vispārējā urīna analīzē faktiski nekādu informāciju nesniedz, ir speciāli testi, kas norāda nieru koncentrēšanas funkciju. Šajā nolūkā, piemēram, izmanto Zimņicka testu, 24 stundu laikā ik pēc trim stundām savācot un salīdzinot urīna daudzumu un īpatsvaru. Ja nieru funkcija ir normāla, blīvums visu laiku mainās kaut vai par 13 vienībām. Ja rādītājs ir visu laiku konstants, tas liecina, ka nieru funkcija ir traucēta.
Palielināts urīna relatīvais blīvums tiek novērots, ja ir ierobežots šķidruma daudzums vai organismā rodas lieli tā zudumi (vemšanas, caurejas dēļ), vai ir cukura diabēts. Blīvuma samazināšanās liecina par nieru mazspēju, pārlieku šķidruma lietošanu, cukura trūkumu asinīs un badošanos.
Urīna reakcija. Veseliem cilvēkiem urīna pH ir 4,5–8,4, taču dažādu sāļu un fermentu ietekmē (to daudzumu nosaka atšķirīgas pārtikas lietošana) var būt arī nobīdes. Gaļas ēdieni rosina urīna oksidēšanos, augu valsts un piena produkti palielina pH līmeni. Skāba urīna reakcija var būt cukura diabēta, podagras vai smagas nieru mazspējas gadījumos. Sārmaina reakcija vērojama, ja ir urīnceļu iekaisums, palielināts kuņģa sulas skābums. Jebkurā gadījumā urīna reakcija norāda, ka vajadzīgas plašākas un pamatīgākas analīzes.
Vairāk uzzini nākamajā lapā!