Pirms dažādos veidos sāk hemoglobīna līmeņa paaugstināšanu, jānoskaidro cēlonis, kura dēļ tas pazeminājies.
Pazemināts hemoglobīns var būt simptoms dzelzs deficīta anēmijai – saslimšanai, kuras pamatā ir hemoglobīna veidošanās traucējumi, vai arī organisms nesaņem pietiekamā daudzumā dzelzi, vai uzņemtā dzelzs slikti uzsūcas.
Ir arī vēl citi cēloņi: uzturs ar mazu dzelzs saturu (lielākoties, ja tiek ievērota piena vai veģetāra diēta), sievietēm – ļoti spēcīgas un ilgas menstruācijas (bieži tā mēdz būt pirmsklimaktērija laikā), grūti konstatējami hormonālie traucējumi.
Dažkārt organisms dzelzi saņem pietiekamā daudzumā, taču hemoglobīna līmenis tik un tā ir zems. Tā mēdz būt, piemēram, kad uzturā bieži un daudz tiek lietoti graudaugu ēdieni: tajos esošais fitīns kavē dzelzs uzsūkšanos vai arī uzturā ir pārāk maz C vitamīna, kurš savukārt veicina šā svarīgā mikroelementa uzsūkšanos.
Vēl tā mēdz būt, ja cilvēki pārāk daudz dzer stipru tēju vai kafiju, kas izskalo dzelzi no organisma. Lai novērstu anēmijas sekas, bez askorbīnskābes (C vitamīna), ko bagātīgi satur kivi, citroni, smiltsērkšķis, diļļu un pētersīļu zaļumi, svaigi un skābēti baltie galviņkāposti un virkne citu augļu un dārzeņu, organismam obligāti jāsaņem arī B6, B12 vitamīns un folijskābe.
Pretējā gadījumā, ja arī dzelzs organismā būs gana daudz, hemoglobīna līmenis tik un tā paliks zems.
Čempioni dzelzs satura ziņā ir cūku aknas (liellopa aknās šā mikroelementa ir 4 reizes mazāk), arī nieres, svaigas un kaltētas sēnes, granātāboli. Taču no dzīvnieku izcelsmes produktiem saņemto dzelzi organisms uzsūc daudz labāk.
Hemoglobīna līmeņa paaugstināšanai organismam obligāti nepieciešami arī cinks un varš, ar kuriem bagāti ir ķirbji, kabači, patisoni, cukīni, kartupeļi, zirņi, pupas, tomāti, bietes, baklažāni, redīsi, aprikozes, bumbieri, āboli. Ar varu bagāti ir arī jebkuri jūras produkti, gaļa, nieres, vistu olu dzeltenums, medus. Savukārt organisma imunitātes celšanai palīdzes šādas receptes.
* Līdzīgās daļās sajauc burkānu, rutku un biešu sulu. Maisījumam pievieno medu (1 ēdamkarote medus uz pusglāzi sulas) un uz 2 stundām ieliek ledusskapī. Lieto pa 1 ēdamkarotei 2–3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
* Līdzīgās daļās sajauc žāvētas meža zemeņu, upeņu un smiltsērkšķa lapas. Divas ēdamkarotes sasmalcinātā maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, nostādina 2 stundas slēgtā traukā, tad izkāš un biezumus izspiež. Lieto pa 1/5 glāzes kopā ar 1 ēdamkaroti medus 2–3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
* Vienu ēdamkaroti žāvētu sasmalcinātu lielās nātres lapu aplej ar glāzi verdoša ūdens, 2–3 minūtes karsē uz lēnas uguns, stundu nostādina, tad izkāš. Lieto pa 2 ēdamkarotēm 2–3 reizes dienā pirms ēšanas.
* Līdzīgās daļās sajauc žāvētus sasmalcinātus mežrozīšu paaugļus, pīlādžu un upeņu ogas. Trīs ēdamkarotes maisījuma aplej ar puslitru verdoša ūdens, uzkarsē līdz viršanai, ar visiem biezumiem ielej termosā, nostādina 4–5 stundas, tad izkāš un biezumus izspiež. Dzer siltu pa pusglāzei 3–4 reizes dienā ēdienreižu starplaikos.
* Katru dienu gatavo un lieto mežrozīšu dzērienu: 1 ēdamkaroti žāvētu sasmalcinātu augļu aplej ar puslitru verdoša ūdens, uzkarsē līdz viršanai, tad pārlej termosā, nakti nostādina, pēc tam izkāš caur 2–3 kārtās salocītu marli un uzglabā ledusskapī. Dzer siltu citu šķidrumu (tējas, kafijas) vietā dienas laikā.
* Reizi dienā salātiem vai otrajam ēdienam pievieno 1 ēdamkaroti svaigu sasmalcinātu pētersīļu zaļumu.
* Katru dienu ēdienreižu starplaikos jāapēd 2 antonovkas āboli un 1/4 citrona.
Pēc mēneša noteikti jāiztaisa asinsanalīze. Gadījumā, ja nekāda uzlabošanās nav notikusi, jālieto dzelzi saturošie preparāti.