Skābenes ir ļoti sena kultūra. Šo augu pieminējuši jau seno romiešu autori: komēdiju meistars Plauts, dzejnieks Vergīlijs, vēsturnieks Plīnijs Vecākais. Savukārt Avicenna ir pirmais, kas aprakstījis skābeņu dziednieciskās īpašības.
Jaunās skābeņu lapiņas ir bagātas ar vitamīniem A, B1, B2, C, K, PP, kā arī kāliju, fosforu, kalciju, magniju, varu, cinku, nātriju un tādiem retiem mikroelementiem kā bors, niķelis, titāns, molibdēns.
Tajās ir arī vērtīgas organiskās skābes: ābolskābe, citronskābe, skābeņskābe, tās arī ir tās, kas augam piešķir tam raksturīgo skābumu. Ar skābenēm dziedē čūlas un brūces, ādas izsitumus un niezi, aptur asiņošanu, bet ar uzlējumu skalo mutes dobumu smaganu iekaisuma gadījumā, noņem zobu sāpes, ārstē angīnu.
Sakņu novārījums labvēlīgi ietekmē asinsvadu sieniņu caurlaidību, veicina asinsradi, stabilizē aknu darbību. Auga skābajām lapām ir savelkoša, apvelkoša iedarbība, tās lieto kā antitoksisku līdzekli saindēšanās gadījumos. Sievietēm ieteicams dzert lapu novārījumu nedēļu pirms menstruācijas sākšanās – tas novērsīs sāpju lēkmes.
Žāvēšanai der tikai pirms ziedēšanas ievāktās lapas un laksti. Tos nomazgā, sasien buntītēs un žāvē labi vēdināmā vietā. Bagātā vitamīnu satura dēļ veselīgas ir arī konservētās skābenes. Ziemai skābenes iesāla koka toverī, apkaisot kārtas ar rupjo (nejodēto) sāli.
Pret liesas iekaisumu: skābeņu saknes novāra etiķī, saberž un pieliek liesas vietai.
Pret izsitumiem, niezi, pūtēm, ēdēm: problemātiskās vietas ieziež ar skābeņu sulu: svaigas lapas un dzinumus nomazgā, applaucē ar verdošu ūdeni, sasmalcina, saberž, izspiež sulu un vāra 3–5 minūtes.
Pret sāpēm jostasvietā: nomazgā un sasmalcina skābeņu saknes. Ēdamkaroti drogas aplej ar 1,5 glāzēm ūdens, vāra uz lēnas uguns 15–20 minūtnostādina, tad izkāš. Lieto pa 2 ēdamkarotēm 3 reizes dienā pirms ēšanas.
Pret cērmēm: 1 kg skābeņu aplej ar litru verdoša ūdens, 2 stundas karsē ūdens peldē, tad izkāš. Pievieno 50 g cukura un vāra, līdz palikusi tikai viena glāze šķidruma. Izdzer pa 1–2 malkiem dienas laikā Žulti dzenošs līdzeklis: 1–2 tējkarotes skābeņu sulas atšķaida glāzē salda ūdens. Lieto pa pusēdamkarotei 2–3 reizes dienā ēšanas laikā.
Pret caureju: ēdamkaroti skābeņu aplej ar glāzi silta vārīta ūdens, 30 minūtes nostādina, tad izkāš. Lieto pa ēdamkarotei 3–5 reizes dienā. Pret sāpīgām menstruācijām: ēdamkaroti žāvētu sasmalcinātu skābeņu lakstu aplej ar 1,5 glāzēm verdoša ūdens, 30 minūtes karsē ūdens peldē, tad nostādina un izkāš. Dzer pa 1/3 glāzes dienā vienu nedēļu pirms menstruācijas sākšanās.
Uzmanību! Tiem, kas sirgst ar podagru, nieru kaitēm, cukura diabētu, zarnu iekaisumu un tuberkulozi, skābeņu lietošana strikti jāierobežo. Skābeņu uzlējumu nedrīkst lietot kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas un gastrīta ar paaugstinātu kuņģa skābes līmeni gadījumā.
Auga vecajās un lielajās lapās ir daudz skābeņskābes, kas rada traucējumus vielmaiņas procesiem organismā, tāpēc jebkuriem mērķiem labāk izmantot jaunās lapiņas un dzinumus.
Skābeņu ķīselis
Nepieciešams: 400 g skābeņu, cukurs, vaniļa, citrona vai apelsīna miziņa, sāls, ciete.
Jaunās skābeņu lapiņas nomazgā, aplej ar ūdeni un vāra 10 minūtes.
Tad tās izberž caur sietu, pievieno cukuru, vaniļu, citrona vai apelsīna miziņu, sāli pēc garšas un uzkarsē līdz viršanai.
Gatavošanas beigās pielej izšķīdinātu cieti un atdzesē.
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Zupa ar skābenēm un lakšiem vistas buljonā. + Vēl trīs skābeņu zupas receptes!
Skābeņu zupa ar vistu, spinātiem un dārzeņiem. + Vēl trīs receptes!
Skābeņu zupiņa ar rīsiem. + Vēl piecas pavasarīgas zupu receptes!