Ja bailes, ka ar sirdi teju kaut kas notiks, kļūst regulāras, uz hroniskās neirozes fona var attīstīties sirds-asinsvadu patoloģija. Speciālisti šādu stāvokli sauc par kardioneirozi. Gandrīz vienmēr šī saslimšana iet roku rokā ar bailēm.
Nepamatotas bailes nomirt ar miokarda infarktu vai citas kardioloģiskas patoloģijas sauc par kardiofobiju, bet bailes no pēkšņas vai neizbēgamas nāves – par tanatofobiju. Kā atšķirt reālu saslimšanu no šķietamas?
Izpausmes
Kardioneiroze ir neirotiska rakstura sirds-asinsvadu sistēmas funkcionāls traucējums. Kā patstāvīga saslimšana praktiski nav novērojama, galvenokārt ir viena no trauksmes neirozes, asinsvadu veģetatīvās distonijas, hipohondrijas, retāk – depresijas sastāvdaļām.
Izpaužas kā neadekvāta tahikardija, sirdsklauves, svārstīgs asinsspiediens, dažādas nepatīkamas sajūtas sirds apvidū. Sajūtām nereti ir absurds raksturs (sirds sažņaugta kā spīlēs, tukšuma sajūta krūškurvī, sirds apstājusies u. tml.).
Nevajag baidīties: tas viss no nerviem
Ja “sāpes sirdī” bieži maina savu raksturu un biežumu, ja tās pāriet pēc parasto nomierinošo līdzekļu (valokordīna, validola, baldriānu u.c.) vai trankvilizatoru ieņemšanas, visticamāk, tās ir tā sauktās neirotiskās sāpes. Tās mēdz parādīties bez acīm redzama iemesla. Pat pēc stresa iedarbības sāpes saglabājas, un tas var mainīties.
Ja pēc “īsto” sirdssāpju kupēšanas cilvēks parasti par tām aizmirst, tad “neirotiķis”, gluži pretēji, visu savu uzmanību velta šim orgānam un nepārtraukti ir satraucies par tā stāvokli.
Kā novērst problēmu
Lai šādas sāpes noņemtu un nepieļautu, labi palīdz psihiskās pašregulācijas paņēmieni, sākot no autotreniņa un beidzot ar meditācijas vingrojumiem.
Cilvēkam, kas nonācis “kardioneirozes” varā, jānoregulē darba un atpūtas, tajā skaitā miega režīms, mazāk laika jāpavada pie televizora un jo īpaši – pie datora. Diena jāsāk ar vingrošanu, pašmasāžu un kontrastdušu, vairāk jāuzturas svaigā gaisā.
Un, protams, nekādā gadījumā nevajag lietot saujām dažādu sirdi nomierinošu tablešu. Gadsimtiem zināmi ārstniecības augi, kas palīdz noņemt ne tikai neirotiskās izpausmes, bet arī tās pavadošās “sirdssāpes”.
Fitoterapija
Kardioneirozes gadījumā var izmantot, piemēram, šādus augu maisījumus.
Pret nervu uzbudinājumu, sāpēm sirds apvidū un paātrinātu sirdsdarbību
* Līdzīgās daļās (pa 25 g) sajauc baldriāna saknes, māteres, ķimeņu un fenheļa augļus. Visu maisījumu (100 g) aplej ar 2 litriem karsta vārīta ūdens, 15 minūtes karsē ūdens peldē, tad atdzesē, izkāš, biezumus izspiež un pielej vārītu ūdeni līdz sākotnējam tilpumam. Dzer pa pusglāzei 3 reizes dienā.
Pret paātrinātu sirdsdarbību, uzbudinātību, bezmiegu
* Sajauc tīruma kosu (20 g), maura sūreni (30 g) un vilkābeles ziedus (50 g). Gatavo tāpat kā iepriekšējā receptē. Dzer pa 1/3 glāzes 3–4 reizes dienā.
Pret neirotiskām sāpēm sirds apvidū
* Sajauc baldriāna saknes (30 g), māteres (30 g), parasto pelašķi (20 g) un anīsa augļus (20 g). Gatavo tāpat kā iepriekš. Dzer pa 1/3 glāzes 3–4 reizes dienā.
Pret nervu uzbudinātību, nemieru un bezmiegu, ko pavada sāpes sirds apvidū
* Sajauc piparmētras (30 g), māteres (30 g), baldriāna saknes (20 g) un apiņu rogas (20 g). Gatavo tāpat kā iepriekš. Dzer pa pusglāzei 3 reizes dienā.