Austersēņu čemurus tagad var nopirkt daudzos veikalos – pēdējā laikā šī sēne popularitātes ziņā sākusi stipri vien “mīt uz papēžiem” savam galvenajam konkurentam – šampinjonam.
Austersēne ir unikāla ar to, ka neuzkrāj sevī toksiskas vielas, pat ja aug ekoloģiski nelabvēlīgās vietās. Sēnei piemīt spēcīga baktericīda, pretvīrusu un pretaudzēju iedarbība, tā pazemina holesterīna līmeni asinīs.
To var lietot vārītā un sautētā veidā, to var žāvēt, sālīt un marinēt. Taču termiskās apstrādes rezultātā sēnes dziednieciskās īpašības samazinās.
Pret hipertoniju (kā papildu ārstniecības līdzeklis): 1/4 glāzes svaiga sasmalcināta mīkstuma aplej ar glāzi degvīna, katru dienu sakratot, 2 nedēļas nostādina tumšā vietā, tad izkāš. Tējkaroti izvilkuma atšķaida glāzītē auksta vārīta ūdens un dzer 2 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Kurss – 10–14 dienu.
Aterosklerozes, tromboflebīta profilaksei: svaigas austersēnes applaucē ar verdošu ūdeni, atdzesē un sīki sakapā. Iegūto pastu lieto pa ēdamkarotei 2–3 reizes dienā. Kurss – 2 nedēļas. Kursu atkārto ik pēc 2 mēnešiem.
Pret ilgi nedzīstošām brūcēm un čūlām: pusglāzi svaigu sasmalcinātu sēņu aplej ar glāzi degvīna, katru dienu sakratot, 2 nedēļas nostādina tumšā vietā, tad izkāš. Izvilkumā samitrina sterilu marles salveti, uzliek problemātiskajai vietai un piesaitē. Apsēju liek reizi dienā uz 30–40 minūtēm. Kurss – līdz iestājas pilnīga atveseļošanās.