Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms ir neiroloģiska saslimšana, kas izpaužas jau agrā bērnībā.
Diemžēl ar katru gadu šādu bērnu – ar ārstu noteiktu diagnozi – kļūst arvien vairāk, un vecākiem simptomi ir labi zināmi: hiperaktivitāte, impulsivitāte, nespēja koncentrēt uzmanību. Bērni, kas sirgst ar šo kaiti, izceļas ar ārkārtīgi ātru reakciju – viņi metas izpildīt uzdevumu (gan bērnudārzā, gan skolā), nesagaidījuši, kad pieaugušie būs visu paskaidrojuši.
Viņi ir nevērīgi, neuzmanīgi, neapdomīgi un vieglprātīgi, gatavi sevi pakļaut riskam, lai tikai varētu izcelties vienaudžu vidū, vai arī panākt, ka tiek izpildīta kaprīze.
Pats bīstamākais ir tas, ka šie bērni nesaprot, cik negatīvas vai pat draudīgas sekas var būt viņu impulsīvajai rīcībai. Dažādi nelaimes gadījumi un traumas ar viņiem notiek daudz biežāk nekā ar pārējiem.
Mūsdienu pētījumi pierādījuši, ka tie, kas ar šo kaiti sirga bērnībā, nešķiras no tās arī brieduma gados, jo veids, kā to pilnībā izārstēt, pagaidām vēl nav atrasts.
Tikai nesen amerikāņu zinātniekiem izdevies noskaidrot šo cilvēku galvas smadzenēs notiekošo ķīmisko procesu atšķirības salīdzinājumā ar pārējiem.
Izrādās, ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu sirgstošajiem pietrūkst olbaltuma, kas ļauj izjust gandarījuma un motivācijas sajūtas. Zinātnieki cer, ka šis atklājums varētu būt pirmais solis, kas nākotnē ļaus saslimšanu uzveikt pilnībā.