Sirdsslimību profilaksē galvenā loma ir dzīvesveidam. Medicīnā pastāv sens likums: slimības daudz vieglāk ir novērst nekā tās ārstēt. Tādēļ jebkuram atbildīgam cilvēkam jāinteresējas gan par organisma funkcionēšanu, gan elementārām zināšanām medicīnā.
Par augsta AS profilaksi jārunā saistībā ar šīs problēmas cēloņiem. Viens no izplatītākajiem: pārmērīga fiziskā slodze, psihiska un psiholoģiska pārslodze, ko bieži piemin saistībā ar mobingu un bosingu – psiholoģiskā terora veidiem ģimenē, skolā, darbā. Sliktu atmosfēru mājās vai skolā var labot attiecīgi ģimenes terapeits vai skolas psihologs. No despotiska bosa, ja izšķiramies nededzināt nervus cīņā ar priekšniecību, iespējams atbrīvoties, mainot darbavietu.
Ja izvairīties no negāciju cēloņa tomēr nav iespējams, kā uzsvēris par stresa tēvu dēvētais šā jēdziena radītājs Hanss Selje, palīdz tikai mūsu pašu attieksmes mainīšana pret notiekošo. Cīnīties vai bēgt, bet nekādā gadījumā nepakļaut sevi ilgstošam stresam – tāds ir slavenā kanādiešu endokrinologa ieteiktais princips.
Lai gan tas neietilpst oficiālās medicīnas ieteikumos, cīņā ar sirdi bendējošu stresu reāli noder jogas vai meditācijas praktizēšana, kas palīdz izveidot distancētu attieksmi pret notiekošo. Cilvēks iemācās sev pajautāt: vai tas, par ko es uztraucos, ir uztraukuma vērts? Bieži vien satraucamies par niekiem un aizspriedumiem.
Attiecībā uz veselīgu dzīvesveidu un sirds muskuļa stiprināšanu vislielākā nozīme ir kustībām. Kustīgie dzīvo ilgāk un ir veselāki.
Cilvēkus, kam bijušas sirds mazspējas sākuma pazīmes, bieži vien dzirdam sakām: es sāku regulāri soļot (nūjot, peldēt, braukt ar velosipēdu), un mans stāvoklis uzlabojās. Taču, pirms sāk sevi pakļaut neierastai fiziskai slodzei, būtu vēlams saņemt metodiķa padomus, cik lielu to varat atļauties, sevišķi nodarbību sākumā. Vienmēr jāsāk
pamazām.
Ir gadījumi, kad ar fiziskām nodarbībām jābūt uzmanīgam. Nesāciet skriet un vingrot tūlīt pēc bakteriālas infekcijas, piemēram, gripas vai angīnas, izslimošanas. Baktēriju toksīni var ievērojami novājināt sirds muskuli. Ja ir attīstījies miokardīts (sirds muskuļa iekaisums), vispirms jāārstē tas.
Tikai pēc tam var domāt par pakāpeniski palielināmām fiziskām aktivitātēm. Līdzīga taktika jāievēro pēc miokarda infarkta: kad beidzas uzturēšanās laiks slimnīcā vai sanatorijā, jautājiet speciālistam, cik liela drīkst būt jūsu fiziskā slodze.
Uzmanību jāpievērš kombinācijai – ātrs pulss un augsts AS. Tas var būt gan sirds mazspējas sākums, gan agras sirdskaites pazīme, paaugstināta vairogdziedzera darbība vai asinszudums (ja nesen gūta trauma kritiena vai sitiena veidā).
Ja atveseļošanās pēc infekcijas slimības ieilgst un pašsajūta ir slikta, bez kautrēšanās vērsieties pie sava ģimenes ārsta.
Sirds mazspējas slimniekam ir jāvairās no pārkaršanas, nosalšanas, smagiem pārdzīvojumiem un, cik iespējams, no infekcijām. Tas, ko katrs saprot, bet ne vienmēr ievēro, ir organisma norūdīšana un vīrusu slimību profilakse (piemēram, vakcīna pret gripu).