Savas pastāvēšanas pirmo gadu tūkstoti medicīna bija neatņemama maģijas sastāvdaļa. Vēlāk, nošķirta no okultisma, tā ātri visu aizmirsa un, pavērsusies uz pretējo pusi, pievērsās materiālismam.
Taču ne tikai ezoterika, bet arī kristietība atzīst, ka starp to vai citu slimību un cilvēka negatīvajām īpašībām pastāv kāda neredzama saite.
Jebkura slimība, pirms caur sāpēm piesaka sevi fiziskajā ķermenī, vispirms kā grēks skar dvēseli. Kā izsakās okultisti – vispirms saslimst cilvēka smalkais ķermenis, un tikai pēc tam parādās fiziskie simptomi.
Īsāk sakot, jebkura slimība ir briesmu signāls, taču ne tik daudz miesai, cik dvēselei. Jo nopietnāka slimība, jo nopietnākas ir briesmas, kas skārušas cilvēka garu, jo lielāks arī pamats sākt ārstēt sākotnējos cēloņus, nevis sekas.
Vai iespējams pašam izanalizēt savas slimības? Izanalizēt savu raksturu un atbrīvoties no noslieces uz to vai citu slimību? Protams. Bet tikai tādā gadījumā, ja pietiek izturības un gribasspēka paskatīties uz sevi objektīvi un godīgi pateikt: “Jā, tāda īpašība un netikums man tiešām piemīt.” Vai arī godīgi atzīt, ka rīcība bijusi negodīga, ir vērptas kādas intrigas vai cilvēks bijis skaudīgs. Taču ar godīgu atzīšanos ir par maz. Ļoti svarīgi pret atklāto trūkumu vai netikumu izturēties nopietni un censties no tā atbrīvoties un kopā ar to arī no mokošās hroniskās kaites.
Kuras ir tās slimības, kuru pirmcēloņi meklējami cilvēka dvēselē?
Sirds išēmiskā slimība, sirds-asinsvadu slimības. Tas ir ļoti aktīvs, straujas dabas cilvēks, kas par katru cenu tiecas pašrealizēties. Pārmērīgas godkāres un liekulības mocīts. Tieši šīs abas īpašības ir slimību galvenie cēloņi, jo tās pieskaitāmas vienam no lielākajiem cilvēka grēkiem – augstprātībai.
Hipertonija. Tas ir savaldīgs cilvēks, taču šī savaldība ļoti neveiksmīgi apvienojas ar izteiktu tieksmi uz konfliktiem un nesavaldību.
Bronhiālā astma. Astmatiķim pirmām kārtām lielāka vērība jāvelta savam vāji izteiktajam gribasspēkam… Astmatiķi lielākoties ir pārāk maigas dabas cilvēki, kas pastāvīgi prasa uzmanību un rūpes no apkārtējiem. Viņi ir ļoti atkarīgi no līdera.
Kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla. Tā ir apspiesta vai, gluži pretēji, vētraini izpausta agresivitāte, gandrīz nebeidzamas skumjas un nepatika pret apkārtējiem. Arī no reliģijas viedokļa visas šīs īpašības, skumjas ieskaitot, ir grēcīgas, no kurām var un vajag atbrīvoties.
Migrēna. Spēcīgi izteikta, toties neapmierināta godkāre, nepārtraukta kontrole pār savām emocijām, pedantisms.
Cukura diabēts. Ļoti izteikta nepieciešamība pēc komforta un nepieļaujama pasivitāte visā, ar ko nākas saskarties. Apkārtējās pasaules vilinājumiem šie cilvēki pat nemēģina pretoties, kaut gan vajadzētu, īpaši, ja ir vēlēšanās tikt vaļā no slimības.
Par daudzu slimību cēloni bieži vien kļūst kaitīgie ieradumi, kas pakāpeniski pāraug nepieciešamībā, bet pēc tam – atkarībā. Ļoti spilgts piemērs šajā ziņā ir cilvēka attiecības ar datoru. Saprātīgai datora izmantošanai nav ne vainas, taču pārmērīga aizraušanās, azarts, piemēram, pret datorspēlēm, vispirms izraisa redzes pasliktināšanos, pēc tam miega traucējumus, vispārēju sagurumu un krasu imunitātes pazemināšanos. Sievietēm cieš centrālā nervu sistēma, bet, ja no datora neatkāpjas grūtniece, no patoloģijas nav pasargāts arī auglis.
Arī tādas aizraušanās kā pārmērīga ēšana, alkohols, smēķēšana un ātrsirdība provocē gan elpošanas orgānu, gan kuņģa-zarnu trakta slimības, pat audzēju veidošanos. Uz infarktu un insultu ir sliecīgi gan despotiski, gan izteikti varaskāri cilvēki. Meļi un visi, kam patīk pārmēru koķetēt un sevi visādi izrādīt, cieš no dažādām alerģijām.
Mantkārība, skopums, zagšana un izvirtība, daiļrunība un slinkums pārtop neirozēs, urīnsistēmas slimībās (arī onkoloģiskajās). Bet, ja šiem cilvēkiem attīstās grūtsirdība un neapmierinātība, var rasties nosliece uz suicīdu…
Pie suicīda var novest arī pārmērīga sevis žēlošana. Iesākumā parādīsies dažādas sīkas traumas un nepatikšanas, pastiprināts raudulīgums un paradums par visu sūdzēties, un, ja cilvēks laikus neattopas un nepārstāj sevi nemitīgi žēlot, deviņos no desmit gadījumiem veidojas suicīda sindroms. Ne velti ķīniešu gudrie mācījuši – nenododies grūtsirdībai, nemoki sirdi ar skumjām, jo tikai prieks dod cilvēkam laimi un ilgu mūžu.