Sīkas traumas ir parasta lieta, īpaši āra darbos. No tām nav pasargāti arī bērni, kas tagad labprātāk uzturas laukā.
Senāk, lai gūtās brūces ātrāk sadzītu, ļaudis rīkojās šādi.
* Problemātiskajai vietai uzlika svaigi sarīvētu burkānu vai kartupeli.
* Apzieda brūci ar medu, turklāt centās izmantot to medu, ko bites vākušas vietās, kur aug papeles.
* Brūcei pielika svaigi noplūktu, nomazgātu un nedaudz sakošļātu ceļtekas lapu.
* Plēstas brūces apmazgāja ar kvasu, apzieda ar olas baltumu, bet pēc tam piesaitēja skābā pienā samitrinātu drāniņu.
* Strutojošām brūcēm kā plāksteri lika bērza tāss kārtiņas.
* Piesaitēja brūcēm žāvētas helēniju ālantes lapas.
* Uz nakti piesaitēja biezu biezpiena kārtiņu.
* Brūci apkaisīja ar kokogļu pulveri.
* Problemātiskajai vietai piesaitēja pienā vārītas dadža lapas.
* Svaigi sarīvētu ķiploka putriņu ietina marlē un vairākas reizes dienā uz 10 minūtēm pielika brūcei. Ķiploks noņem sāpes un mazina uztūkumu.
* Lai iztīrītu un ātrāk sadziedētu strutojošas brūces, tās izmazgāja ar svaigu dzērveņu sulu.