Foto – Pixabay
Kopš seniem laikiem tautas medicīna, bet mūsdienās arī zinātniskā medicīna pret daudzām kaitēm iesaka regulāri lietot uzturā dažādu šķirņu plūmes.
Piemēram, kompleksajā terapijā sulīgie augļi efektīvi palīdz atbrīvoties no biežiem aizcietējumiem (kā maigs vēdera izeju mīkstinošs līdzeklis), veicina pastiprinātu urīna izdalīšanos. Tā kā plūmes ir bagātas ar kalciju, tās izmanto arī locītavu ārstēšanai. Proti, iesaka ēst plūmes, ja konstatēta podagra, reimatoīdais artrīts, artrozes.
Jūtamu labumu augļi dos arī tiem, kas sirgst ar dažām nopietnām nieru (piemēram, nieru mazspēju) vai virsnieru dziedzeru kaitēm.
Vērtīgās vielas
To plūmēs ir ļoti daudz. Piemēram, augļos un lapās, kas ir galvenās dziedniecībā izmantojamas izejvielas, ir atklāti B grupas vitamīni: tiamīns, riboflavīns, piridoksīns un pantotēnskābe.
Ļoti izdevīgi, jo nav nepieciešams pirkt un lietot tabletes. Turklāt farmaceitiskos preparātus cilvēka organisms uzsūc ne vairāk kā 20–30%, bet pārējo daudzumu uztver kā nevajadzīgu.
Pavisam cita lieta ir dabiskā plūme. Vēl auglī ir daudz askorbīnskābes, retinola (A vitamīns), kā arī rutīns un karotīns. Ja vēl pieskaita vērtīgos minerālsāļus (kāliju, magniju, fosforu, dzelzi, sēru, nātriju), tad patiesi var teikt, ka plūme ir īsts veselības koks.
Draugs asinsvadiem
Dažādu šķirņu plūmes ir spējīgas stāties ceļā hroniskām sirds-asinsvadu sistēmas kaitēm. Tā sauktā sliktā holesterīna sabiezējumiem piemīt nelāga īpašība nogulsnēties un uzkrāties uz asinsvadu sieniņām, tādējādi tiek traucēts asinsrites fizioloģiskais ritms, veidojas labvēlīgi nosacījumi hipertonijas attīstībai, trombiem un citām nevēlamām sekām. Toties plūmēm piemīt spēja uzturēt asinsvadu sieniņas elastīgas un tīras.