Foto – Pixabay
Kartupeļu bumbuļi satur lielu daudzumu bioloģiski aktīvo vielu: cieti, olbaltumu, C, B1, PP, E vitamīnu, karotīnu, kāliju, kalciju, fosforu un dzelzi.
Kartupelis ir bagāts arī ar folijskābi – vērtīgām zālēm pret anēmiju, kuņģa slimībām un aterosklerozi; tajā ir arī inozīts, kas bremzē holesterīna nogulsnēšanos, kā arī metionīns un holinoms – vielas, kas vēršas pret aknu cirozi.
Kartupeļu ēdienus ieteicams lietot sirdsslimniekiem, hipertoniķiem un tiem, kas lieto urīndzenošus līdzekļus. Taču ar to vien bumbuļu dziednieciskās īpašības nebeidzas. Kartupeļiem piemīt antisklerotiska, žulti dzenoša, pretiekaisumu, pretsēnīšu un pretmikrobu iedarbība.
Pat solanīns, kas būtībā ir inde, mazās devās ne tikai nav kaitīga, bet pat vērtīga. Tam piemīt pretsāpju un spazmolītiskas īpašības, un tas palīdz pret iekaisumu procesiem. Kā liecina daži pētījumi, šī viela spējīga piebremzēt un pat apturēt ļaundabīgo audzēju attīstību.
Lai pagatavotais biezenis, kartupeļu pankūkas vai cits ēdiens būtu ne tikai garšīgs, bet arī dziedniecisks, ielāgojami vairāki nosacījumi.
* Jaunos kartupeļus nevajag mizot, pietiek nokasīt. Bet, ja tiek mizoti, miziņai jābūt iespējami plānai.
* No veciem, ziemu pārdzīvojušiem kartupeļiem, gluži pretēji, miza jāgriež bieza un jāizņem visas acis. Otrs veids, kā izvilkt indīgo vielu no kartupeļiem, – notīrītus un nomazgātus bumbuļus apviļā rupjajā sālī un cep uz pannas 15–20 minūtes zem vāka. Sāls atbrīvo ne tikai no solanīna, bet arī nitrātiem.
* Uzturā nav lietojami kartupeļi, kas ir zaļgani – tie ir bīstami veselībai.
* Lai saglabātu C vitamīnu, kartupeļi jāmizo un jāgriež tikai ar nerūsējošā tērauda nazi, bet novārīti kartupeļi saspaidāmi tikai ar koka stampiņu.
* Vārot kartupeļus, tos labāk likt nevis aukstā, bet verdošā ūdenī.