Foto – Pixabay
Nereti ikdienā esam pamanījuši, ka dažu cilvēku klātbūtne rada nepatīkamas sajūtas: nogurumu, nespēku, bailes, bet citu: pacēlumu, spēku, enerģijas pieplūdumu. Ezoteriķi to sauc par dzīvības enerģijām, kuru cirkulācija un patēriņš ir svarīga katras dzīves būtnes pazīme (jāpiebilst, ka ezoteriskajā filozofijā dzīvs ir absolūti viss, arī akmens, tikai tajā energoapmaiņas procesi, tikai laika mērogs, salīdzinājumā ar mūsējo, ir cits).
Katrai būtnei, arī cilvēkam piedzimstot ir dots kāds sākotnējais enerģētiskais potenciāls – “dzīvības spēks”, kuru mūža laikā nākas nepārtraukti papildināt no apkārtējās vides. Daļa nepieciešamās enerģijas tiek saņemta ar ēdienu, pārējā – no apkārtējās vides: saules, gaisa, dzīvās dabas, darba, mākslas, kontakta ar tuviem mīļiem cilvēkiem. Bet, ja tā visa pietrūkst, – parazītiskā ceļā, “piesūcoties” kāda cita cilvēka enerģētiskajam laukam. Šos “piesūcekņus” arī uzskata par enerģētiskajiem vampīriem, kas nepatīkami iespaido pašsajūtu.
Par vampīriem kļūst tie, kas enerģiju patērē vairāk nekā saņem. Daudz kas atkarīgs no cilvēka darba rakstura, viņa “iekšējās konstitūcijas jeb tēlaināk – garīgā spēka. Riska grupā ir pārdevēji, menedžeri, skolotāji, ārsti, aktieri un visi, kam ir saspringts garīgs darbs.
Bioenerģētiķi vampīrus iedala saules un mēnesnīcas tipos. Saules tips ir primitīvi vienkāršs – nekauņa, kas tieši vai netieši provocē stresus un skandālus. Pēc kontakta ar šādu vampīru cilvēks jūtas nomocīts un sagrauts. Atliek vai nu lietot nomierinošas zāles, raudāt, piedzerties vai… likties gulēt un aizmigt.
Aizstāvēties pret saules vampīriem ir vienkārši – ar smiekliem un izsmieklu: ar smaidu viņam var novēlēt arī turpmāk būt tikpat laipnam, sirsnīgam un iejūtīgam. Protams, dusmu pārņemtam priekšniekam vai piedzērušam huligānam to teikt sejā nebūtu prāta darbs. Tāpēc ir cita metode: jāsakrusto rokas pirksti un pie sevis klusībā jāpasaka: “Vācies prom!” Bet pasmieties par viņu var domās.
Mēnesnīcas vampīriem ir pavisam citas manieres – viņi ir čīkstuļi, ņaudētāji un vaimanātāji, kas sistemātiski nedod miera ar saviem bēdustāstiem, cenšoties panākt līdzjūtības apliecinājumus un līdzvaimanāšanu. No viņiem jācenšas pieklājīgi norobežoties, kaut vai aizbildinoties ar aizņemtību.
Lai cik tas dīvaini būtu, dažkārt nelieli mēnesnīcas vampīriņi var būt arī noderīgi, jo enerģijas pārpilnība pašsajūtai un veselībai ir tikpat kaitīga kā tās deficīts.
Diemžēl reti kurš vampīrs apjauš savu vampīrismu un nepieciešamību noskaņoties saņemt enerģiju no kosmosa, nevis no apkārtējiem cilvēkiem. Panākt to var tikai galēji apstākļi – kad visi par viņu smejas vai klusējoši boikotē.