Foto – Pixabay
Paaugstināts cukura līmenis asinīs ir visai bieža parādība. Kas jādara, lai neattīstītos cukura diabēts?
Izšķir divu tipu diabētu. Pirmā tipa diabēts ir problēma, kas visbiežāk rodas gados jauniem cilvēkiem. Tas saistīts ar aizkuņģa dziedzera šūnu bojāeju un tiek ārstēts tikai ar insulīnu.
Šīs slimības statistika pēdējos gados praktiski nav mainījusies. Toties cilvēku skaits, kas saslimst ar II tipa diabētu, strauji pieaug visā pasaulē. Un vecums, kādā tas tiek atklāts, patiešām kļūst arvien jaunāks. Tieši šis diabēts ir bieža parādība 40–45 gadus vecām sievietēm.
Kāpēc diabēta slimnieku kļūst arvien vairāk?
Pirmkārt, būtiska nozīme ir uztura režīmam un liekajam svaram. Pretēji plaši izplatītajam viedoklim tikai no pārmērīgas saldumu lietošanas diabēts neattīstās.
Daudz bīstamāks ir kalorijām pārbagāts uzturs, piesātināts ar taukiem, viegli asimilējamiem ogļhidrātiem un nepietiekami bagātināts ar dārzeņiem un augļiem. Aptaukošanās ir viens no galvenajiem diabēta riska faktoriem. Otrkārt, pie II tipa diabēta attīstības cēloņiem pieskaitāma iedzimtība un nepietiekama fiziskā aktivitāte.
Vai diabētu iespējams diagnosticēt agrīnā stadijā, un kādām pazīmēm būtu jāpievērš uzmanība?
Viena no pirmajām pazīmēm ir slāpes un sausums mutē. Pēc tam var parādīties ādas, bet sievietēm – arī vaginas nieze. Taču parasti slimība sākas lēnām, pakāpeniski, bez izteiktiem simptomiem.
Diemžēl lielākoties pacienti pie ārsta dodas ar citām sūdzībām – komplikācijām, ko izraisījis diabēts. Viņi ir satraukušies par redzes traucējumiem, nieru darbību… Taču šie sarežģījumi parasti sāk izpausties tikai 5–7 gadus pēc saslimšanas ar diabētu.
Pacientam, kas vecāks par 40 gadiem, apmeklējot jebkuru ārstu, vēlams izdarīt asinsanalīzi un noteikt cukura līmeni. Pēc Pasaules veselības organizācijas ieteikuma, cilvēkiem, kas vecāki par 40 gadiem, cukura līmenis asinīs jānosaka reizi trijos gados, bet riska grupām piederošajiem – katru gadu. Riska grupai piederīgi ir tie, kam ir liekais svars un kuru tuvākie ģimenes locekļi slimo ar diabētu.
Vai paaugstināts cukura līmenis asinīs nozīmē, ka ir diabēts?
Tā nav, jo vienīgi un tikai pēc asinsainas neko konkrētu nav iespējams pateikt. Īslaicīgi glikozes līmenis asinīs var palielināties traumu, infekciju, pankreatīta gadījumā, arī insulta, pirmajās infarkta stundās.
Ir vēl tāds jēdziens kā pirmsdiabēts jeb tolerances traucējumi attiecībā pret glikozi. Šādos gadījumos cilvēkam jābūt regulārā ārsta uzraudzībā, vēl viņam noteikti jāmaina ierastais dzīvesveids.
Lai šo stāvokli noteiktu, cukura līmenis asinīs jāpārbauda tukšā dūšā vairākas reizes, bet dažkārt nepieciešama pat glikozes slodze, proti, pacientam nosaka cukura līmeni asinīs, pēc tam dod izdzert 75 g ūdenī izšķīdinātas glikozes un atkārtoti izdara asinsanalīzi.
Ko darīt, ja atklāts pirmsdiabēta stāvoklis?
Pirmām kārtām jāpacenšas normalizēt svaru un katru dienu nodarboties ar fizkultūru. Fiziskas slodzes laikā muskuļi glikozi patērē aptuveni 20 reižu vairāk.
Labākais laiks nodarbībām ir pēcpusdiena, ieteicamākās slodzes: staigāšana, peldēšana, slēpošana. Ar fizkultūru jānodarbojas ne retāk kā trīs reizes nedēļā un kopumā tai jāvelta vismaz 150 minūtes.
Tālāku diabēta attīstību, ja atklāts pirmsdiabēta stāvoklis, palīdz novērst arī regulāri lietoti atbilstīgi preparāti, un tos noteikti ieteiks ārsts.
Starp citu, nesen zinātnieki ieguvuši ļoti pārsteidzošus datus – izrādās, dzīvesveida maiņa ir daudz efektīvāka par medikamentiem. Svara samazināšana tikai par 7% un regulāras fiziskās nodarbības diabēta attīstības risku samazina gandrīz divkārt.
Cik efektīva ir atbilstoša diēta, un kādiem produktiem jādod priekšroka?
Nenoliedzami diēta ir ļoti svarīga, bet cilvēkiem ar iedzimtu noslieci uz diabētu vai gadījumos, ja traucēta tolerance attiecībā pret glikozi, – vienkārši nepieciešama. Ieteikumi pacientiem ar normālu un ar lieko svaru ir atšķirīgi. Normālā svara augšējo robežu var noteikt pēc ķermeņa masas indeksa formulas: svaru kilogramos izdala ar augumu metros kvadrātā. Sievietēm, piemēram, normāls ķermeņa masas indekss ir robežās no 19 līdz 24.
Cilvēkiem ar normālu svaru ieteicams:
* nelietot produktus, kas krasi paaugstina cukura līmeni asinīs. Tie ir saldumi, medus, augļu sulas, žāvēti augļi;
* vairāk lietot dārzeņus, kas satur organismam nepieciešamās šķiedrvielas;
* ievērot ēdienreizes – vēlamākas ir 3–5 maltītes dienā nekā viena vai divas.
Ja ir liekais svars, tad pēc svarīguma pirmajā vietā ir kaloriju daudzums uzturā. Tas obligāti jāsamazina uz tauku un alkohola rēķina. Tā sauktie slēptie tauki ir cīsiņos, sardelēs. visās desās, vistu šķiņķīšos, riekstos, treknā sierā. Pareiza uztura rādītājs ir pakāpeniska ķermeņa masas samazināšanās, taču – ne vairāk kā par vienu kilogramu nedēļā.
Par galvenajiem ikdienā lietotajiem produktiem jākļūst dārzeņiem. Svaigi dārzeņi, augļi un ogas nepieciešami, lai nodrošinātu organisma palielināto vajadzību pēc vitamīniem. Taču jāpatur prātā dažas īpatnības, piemēram, augļu sulas cukura līmeni paaugstina daudz spēcīgāk nekā paši augļi, jo no sulām cukurs asinīs uzsūcas straujāk.
Nav ieteicams aizrauties ar žāvētiem augļiem un ogām: rozīnēm, aprikozēm. Pārrēķinot svarā, tajos ir daudz vairāk cukura nekā svaigos augļos. Vīnogās un banānos cukura ir nedaudz vairāk nekā citos augļos, tāpēc lielā daudzumā tos lietot nav ieteicams. Ēdienkartei jābūt pietiekami bagātai ar olbaltumvielām. Vērtīgas ir vārītas zivis, garneles, krabji, kalmāri, teļa gaļa, liesa cūkgaļa, vistas fileja.
Cukura diabēta gadījumā būtiski paaugstinās aterosklerozes un tās seku – infarkta un insulta – risks.
To ievērojot, ieteicams ierobežot arī dzīvnieku taukus un produktus, kas satur holesterīnu, piemēram, olu dzeltenumus, majonēzi. Organisma vajadzību pēc taukvielām par 2/3 var nodrošināt augu eļļas. Ļoti ieteicamas ir klijas, maize ar klijām, rupja maluma putraimi, visu veidu kāposti, bietes.
Šie produkti ir bagāti ar šķiedrvielām. Neierobežotā daudzumā drīkst ēst gurķus, tomātus, burkānus, redīsus, kabačus, baklažānus, topinambūrus, selerijas un jebkurus citus dārzeņus, izņemot kartupeļus.
Daudziem cilvēkiem diabēta gadījumā un pirmsdiabēta laikā par uzturu ir izveidojies diezgan aplams priekšstats. Lūk, biežāk sastopamie kļūdainie priekšstati.
* Augu eļļas var lietot jebkurā daudzumā, jo tās nesatur holesterīnu.
Patiesībā: holesterīnu tās tiešām nesatur, taču kaloriju ziņā pārspēj sviestu, kas satur nedaudz ūdens un olbaltumu.
* Rupjmaize daudz mazāk paaugstina cukura līmeni asinīs nekā baltmaize.
Patiesībā: cukura paaugstināšanas iedarbība ir vienāda.
* Zaļie skābie āboli cukura līmeni paaugstina mazāk nekā dzeltenie vai sarkanie.
Patiesībā: ābolu garšu nosaka tajos esošās organiskās skābes. Cukura daudzumu ābolā nenosaka tā krāsa, drīzāk augļa lielums.
* No visiem dārzeņiem topinambūrs ir pats vērtīgākais.
Patiesībā: topinambūrs satur inulīnu (daudzatomu spirtu), kam nav nekādas būtiskas iedarbības. Topinambūrs ir tāds pats dārzenis kā citi, vienīgi cilvēki inulīnu jauc ar insulīnu.
* Ja ilgāku laiku kartupeļus tur ūdenī, tie nepaaugstina cukura līmeni, jo ciete izdalās.
Patiesībā: būtiski mazināt cietes daudzumu kartupeļos tādā veidā neizdodas. Labāk pagatavot kartupeļus kopā ar dārzeņiem.
* Uzturā nedrīkst lietot saldos dārzeņus (burkānus, bietes).
Patiesībā: drīkst, jo lielā šķiedrvielu daudzuma dēļ cukurs no tiem slikti uzsūcas.
* Cukura līmeni asinīs samazina griķu biezputra.
Patiesībā: neviens produkts nespēj cukura līmeni pazemināt. Cukura līmeni var tikai nepaaugstināt. Griķi piegādā asinīm glikozi ne mazāk kā rīsi.
* Medus nepaaugstina cukura līmeni, jo tajā ir daudz fruktozes.
Patiesībā: medus paaugstina cukura līmeni tāpat kā cukurs.
Cukura diabēta slimniekiem
Žeņšeņa tinktūra
* Pret cukura diabētu, arī hipotoniju lieto žeņšeņa izvilkumu spirtā (1:10) – pa 20–25 pilieniem 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
Dadža sakņu novārījums
* Ņem 10 g žāvētu un sasmalcinātu lielā dadža sakņu, aplej ar glāzi ūdens, 20 minūtes vāra, pusstundu nostādina, tad izkāš. Cukura diabēta sākumstadijā lieto pa 1 ēdamkarotei 3–4 reizes dienā.
Dadža sēklu novārījums
* Ņem 20 g lielā dadža sēklu, aplej ar 2 glāzēm ūdens, 20 minūtes vāra uz lēnas uguns, 2–3 stundas nostādina, tad izkāš. Lieto cukura diabēta sākumstadijā pa 1 ēdamkarotei 3–4 reizes dienā pēc ēšanas.