Foto – Pixabay
Bietes ir veselīgas asinīm. Šķiet, tas arī viss, ko droši zinām par šo tumšsarkano dārzeni. Taču ne velti mēdz teikt: “Viss spēks ir saknē.” Pārējo sakņaugu vidū bietes ieņem īpašu vietu. Tās ārstē, dod mundruma lādiņu, saglabā spēku un skaistumu, apmierina izsalkumu, bet neveido liekos kilogramus.
Pajautājiet jebkurai mājasmātei, ko viņai nozīmē bietes, un viņa nedomājot atbildēs, ka bez šā dārzeņa nebūtu ne boršča, ne aukstās biešu zupas vasarā, ne vinegreta, ne siļķes kažokā, ne virknes salātu, ne marinēto biešu. Tās ir viens no retajiem dārzeņiem, kas svaigumu saglabā līdz pat pavasarim.
Bietes ir sens un pārbaudīts dziednieks: tās labās īpašības aprakstījis jau slavenais Avicenna, savukārt senie romieši ar biešu sulu ārstējuši anēmiju un grēmas un tās ēduši, lai uzlabotu asinsrites sistēmas darbību.
Vienlīdz vērtīgas ir gan biešu lapas, gan saknes. Tajās ir daudz cukura, ābolskābes, skābeņskābes, C, B1, B2, PP vitamīna, kā arī dzelzs, jods, nātrijs, mangāns un kālijs. Dārzeņa lapas satur askorbīnskābi un folijskābi, bet saknes arī tādus retus mikroelementus kā varu, kobaltu, litiju, kas palīdz neitralizēt radioaktīvā un rentgena starojuma iedarbības sekas.
Bietes aktīvi stimulē gremošanas sistēmas darbību, ārsti iesaka tās iekļaut ikdienas ēdienkartē aptaukošanās, aizcietējumu, hipertonijas, aknu un nieru slimību gadījumā.
Biešu sula regulē asinsrades procesu, paaugstina hemoglobīna līmeni (īpaši, sajaukta ar burkānu un rutku sulu).
Bietēs ir daudz joda, tāpēc gados vecākiem cilvēkiem tās ieteicams lietot uzturā galvas smadzeņu asinsrites uzlabošanai, aterosklerozes profilaksei un asinsspiediena pazemināšanai.
Pret meteoatkarību, pašsajūtas uzlabošanai magnētisko vētru laikā: pusglāzi svaigi spiestas biešu sulas sajauc ar pusglāzi medus, apklāj ar marli, 3 stundas nostādina vēsā vietā, pēc tam uzglabā ledusskapī. Lieto pa 1/3 glāzes trīs reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Kurss – līdz pašsajūta uzlabojusies.
Pret pazeminātu hemoglobīna līmeni asinīs, mazasinību (kā papildu līdzeklis): stikla burkā vai māla podiņā sajauc vienādās daļās (pa 3/4 glāzes) biešu, burkānu un rutku sulu, vāciņa vietā uzliek mīklas plācenīti un 3 stundas sautē cepeškrāsnī 80–100 grādos. Pēc tam pārlej sterilā pudelē, cieši aizkorķē, atdzesē un uzglabā ledusskapī. Lieto pa ēdamkarotei trīs reizes dienā. Ārstēšanās kurss – 10–14 dienas.
Pret hronisku aizcietējumu, sliktu zarna trakta darbību: no rīta tukšā dūšā jāapēd biešu salāti (nelielu vārītu bieti sarīvē uz rupjās rīves un sajauc ar 2 ēdamkarotēm augu eļļas). Kurss – līdz iestājas pozitīvs rezultāts.
Pret roku un kāju tūsku: sajauc vienādās daļās rīvētu bieti un kartupeli un iegūto masu katru rītu uz 20 minūtēm liek kā kompresi uz uztūkušajām vietām. Kurss – līdz iestājas stāvokļa uzlabošanās.
Pret spēku izsīkumu: svaigu bieti sarīvē uz rupjās rīves, stikla burku vai pudeli ar platu kakliņu līdz sašaurinājumam piepilda ar iegūto masu, līdz augšai pielej degvīnu, 12 dienas nostādina siltā vietā, pēc tam izkāš un biezumus izspiež. Lieto pa 2 ēdamkarotēm pirms ēšanas. Kurss – 1–2 nedēļas.
Pret vēnu varikozi: kājas izsautē un izper ar nātru slotiņu, pēc pusstundas ar medu apziež jaunās biešu lapiņas un piesaitē problemātiskajām vietām. Procedūru veic ik vakaru pirms gulētiešanas. Kurss – ne mazāk par nedēļu.
Pret vidusauss iekaisumu (otītu): nelielu svaigu bieti sarīvē uz smalkās rīves, pievieno glāzi ūdens un ēdamkaroti medus, 15 minūtes maisījumu vāra uz vidējas uguns, nedaudz atdzesē, izkāš un biezumus izspiež. Izspiestos biezumus ietin marlē, pieliek ausij, pārsedz ar polietilēna plēvi un apsien lakatu vai šalli. Apsēju tur 20 minūtes. Procedūru atkārto 1–2 reizes dienā, kurss – līdz iestājas uzlabošanās.
Pret stipru klepu: nomizo bieti, izgriež viduci, iedobītē ieber cukuru un karsē cepeškrāsnī, līdz izdalījusies sula sabiezē sīrupveida masā. To izdzer dienas laikā maziem malkiem. Kurss – līdz iestājas atveseļošanās.
Pret mastopātiju (kā papildu līdzeklis pamatārstēšanās kursam): 3 ēdamkarotes uz smalkās rīves sarīvētu biešu sajauc ar ēdamkaroti maija medus, maisījumu uzziež kāpostu lapai un uz nakti pieliek krūtij. Ārstēšanos veic pēc shēmas: vienu nedēļu kompresi liek, otru ievēro pārtraukumu. Kurss – līdz sacietējumi izzuduši.
Pret žultsakmeņu slimību (kā papildu līdzeklis): 3 prāvas bietes sagriež gabalos, aplej ar 2 glāzēm ūdens un vāra uz lēnas uguns, līdz puse šķidruma iztvaiko, tad izkāš. Novārījumu dzer pa 1/4 glāzes trīs reizes dienā pirms ēšanas. Ārstēšanos veic 4–5 reizes gadā, kurss – trīs nedēļas.
Pret hipertoniju (kā papildu līdzeklis): kilogramu biešu sagriež nelielos gabaliņos, saliek trīslitru burkā, aplej ar 2 litriem istabas temperatūras ūdens, 4–5 dienas nostādina tumšā vietā, tad izkāš. Dzer pa pusglāzei 3–4 reizes dienā. Kurss – 7–10 dienas.
Pret ilgi nedzīstošām čūlām, noberzumiem: svaigu bieti sarīvē uz smalkās rīves, iegūto masu uzklāj vairākās kārtās salocītai marles salvetei, uz 40–60 minūtēm pieliek problemātiskajai vietai un piesaitē. Apsēju maina 2–3 reizes dienā. Kurss – līdz iestājusies pilnīga atveseļošanās.
Pret ādas slimībām, augoņiem: svaigas biešu lapas applaucē ar verdošu ūdeni, uzliek sāpošajai vietai un nostiprina ar plāksteri vai saiti. Procedūru sagatavo vakarā pirms gulētiešanas un apsēju tur visu nakti. Kurss – līdz iestājas pozitīvs rezultāts.
Uzmanību! Lietojot uzturā svaigas bietes, tās var izraisīt rīkles, barības vada un kuņģa apdegumu, tāpēc nav ieteicams svaigi spiestu sulu dzert uzreiz pēc izspiešanas – tai 2–3 stundas jānostāvas. Nav arī vēlams vienā reizē apēst vairāk par vienu nelielu vārītu bieti. Lielāka deva var izraisīt rūgšanas procesu zarnās un vēdergraizes.