Mugurkauls ir visa mūsu organisma balsts. Diemžēl mēs pret to izturamies vairāk nekā barbariski: sēžam, kūkumu uzmetuši, šķībi greizi sagriezušies, stiepjam smagus nesamos, ignorējam vingrošanu… Vai kāds brīnums, ka tik daudzi vēl gados jauni iemantojuši starpskriemeļu disku trūci.
Riska grupas
Trūce – starp mugurkaula skriemeļiem esošās savdabīgās skrimšļa starpkārtas izbīdīšanās – var veidoties divos gadījumos: pirmkārt, kā osteohondrozes komplikācija un, otrkārt, traumas – kritiena, pārstiepšanās u. c. – rezultātā.
Pirmajā gadījumā riska pamatgrupā ietilpst cilvēki, kas priekšroku dod sēdošam dzīvesveidam, daudz laika pavada, noliekušies pār grāmatām, datora klaviatūru. Lielākoties viņi visi pieder astēniskajam ķermeņa tipam – ir gari, kalsni, ar smalkiem kauliem. Viņiem starpskriemeļu disku trūce parasti parādās pēc 40–45 gadu vecuma.
Otrajā gadījumā viss ir tieši otrādi: par trūces upuriem kļūst spēcīgi 20–25 gadus veci cilvēki, kas nopietni nodarbojas ar sportu un teju vai visu diennakti pavada sporta vai trenažieru zālē.
Bīstamās sekas
Lielākoties trūces simptomi ir diezgan izplūduši, un nespeciālists tos var viegli sajaukt ar sastiepuma, radikulīta vai neiralģijas izpausmēm.
Ir stingri jāiegaumē, ka ar mugurkaulu joki mazi.
Simptomi, kas liecina par iespējamu starpskriemeļu disku trūci:
* sāpes tajā vai citā mugurkaula daļā, kas atstarojas lāpstiņā, sēžā u. c.;
* sāpju pastiprināšanās klepojot un šķaudot;
* tirpums dažādās muguras vietās;
* spējš kāju muskuļu nespēks;
* sāpju sajūtas mugurā noliecoties vai pagriežoties.
Jebkurš no šiem simptomiem ir nopietns iemesls apmeklēt ārstu: ortopēdu vai vertebrologu.
Diemžēl mūsdienu oficiālā traumatoloģija nez kāpēc nevelta pienācīgu uzmanību starpskriemeļu disku trūcei. Vairumā gadījumu ārsts pacientu mierina ar vārdiem, ka sāpes pāries. Tā jau arī ir. Pietiek dažas dienas mierīgi pagulēt, un sāpju sajūtas pierimst. Taču tā nav izeja.
Uzvaras stratēģija un taktika
Patiesībā ir ļoti daudz starpskriemeļu disku trūču variantu: ārējā, iekšējā, difūzā, Šmorla. Katru no tām ārstē citādi, bet, kā – to izlemj ārsts. Tāpēc, ja kāds stāsta, ka, piemēram, “kaimiņa radiniekam arī bijusi mugurkaula disku trūce, viņš taisījis tādus un tādus vingrojumus un viss pārgājis, bet kolēģis, kam arī bijusi šī kaite, dzēris tādas un tādas tabletes, un trūce kā nebijusi”, neticiet.
Tas, kas palīdzējis vienam, citam var nodarīt nelabojamu kaitējumu. Dažos gadījumos trūci var izārstēt konservatīvā ceļā: ar tabletēm, injekcijām un fizioterapijas procedūrām. Taču ir gadījumi, kad nepieciešama operācija.
Vispārējās rekomendācijas
* Ja parādās neciešamas sāpes, tās noņem nevis analgētiķi, bet gan nesteroīdo pretiekaisumu līdzekļu grupai piederošie preparāti: ibuprofēns, voltarēns, indometacīns un citi. Tiesa, jāņem vērā, ka šie medikamenti var kaitēt kuņģim un aknām, tāpēc tie lietojami piesardzīgi;
* jācenšas neizdarīt straujas kustības, īpaši korpusa pagriešanu un noliekšanos (ja kaut kas jāpaceļ no grīdas, tad nevis jānoliecas, bet jāpietupstas);
* ja nākas kaut ko smagu nest, nesamais vienlīdzīgi jāsadala abām rokām;
* jāguļ uz cieta matrača;
* starpskriemeļu disku trūces gadījumā pieļaujami šādi sporta veidi: peldēšana un soļošana (izņemot reizes, kad slimība saasinājusies).
Tautas līdzekļi
Fitoterapija ir neatņemama starpskriemeļu disku trūces ārstēšanas sastāvdaļa.
Ārstnieciskās vannas
Tās jāsāk praktizēt, kad kaites akūtās izpausmes jau pārgājušas un sāpju nav (vai arī tās ir vājas).
* 50 g žāvētas kalmju saknes aplej ar 3 litriem auksta ūdens, uzkarsē līdz viršanai, izkāš un pielej vannas ūdenim.
* 1 kg ozola mizas aplej ar 5 litriem auksta ūdens, uzkarsē līdz viršanai, pusstundu vāra uz lēnas uguns, tad izkāš un pielej vannas ūdenim.
Abos gadījumos vannas ūdens ir 36–37 grādus silts. Procedūras ilgums – 20–30 minūtes. Ārstēšanās kurss – 10 vannas ar kalmju sakņu uzlējumu ik pārdienu, tad 10 dienas pārtraukums, pēc tam 10 vannas ar ozolu mizām (arī ik pēc dienas).
Uzlējumi
* Tējkaroti brūkleņu lapu aplej ar 1,5 glāzēm verdoša ūdens, silti ietin, stundu nostādina, tad izkāš. Dzer pa pusglāzei 4 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
* Ēdamkaroti līdzīgās daļās ņemtu melnā plūškoka ziedkopu un ogu aplej ar glāzi verdoša ūdens, brītiņu nostādina, tad izkāš. Lieto pa ēdamkarotei 4 reizes dienā 15 minūtes pirms ēšanas.
Uzlējumus dzer pamīšus slimības saasināšanās gadījumā. Kurss – līdz stiprās sāpes mazinājušās, taču jebkurā gadījumā ne mazāk kā 7 dienas.
Ziede
Atšķirībā no uzlējumiem ziede reaģē gandrīz vai momentāni.
* Sajauc sīki sasmalcinātas lauru lapas, paegļa skujas, dzinumus vai ogas un sviestu (attiecībā 6:1:12). Ierīvē ne tikai sāpošo vietu, bet arī aptuveni 30 cm apkārt.
Starp citu, šī recepte ir ļoti sena – tā saglabājusies vēl no Hipokrata laikiem.
Uzmanību! Ziede jāierīvē ļoti vieglām maigām kustībām. Nekādā gadījumā nedrīkst to darīt ar spēku.