Neirodermīts ir neiroalerģiska ādas slimība, ar kuru var sadzīvot gadiem ilgi. Toties tā bojā izskatu – sliktāk vairs nevar, bet nepārtrauktā nieze var padarīt vai traku.
Slimības nosaukums veidots no diviem grieķu vārdiem neuron (“nervs” + derma (“āda”). Pirmo reizi tā aprakstīta XVII gadsimtā un kopš tiem laikiem dēvēta dažādi: gan par atopisko un bērnu ekzēmu, gan atopisko neirodermītu.
Arī mūsdienās neirodermītam ir daudz sinonīmu – to dēvē par atopisko dermatītu, konstitucionālo ekzēmu, alergodermatozi. Šāds juceklis nosaukumos traucēja, visbeidzot mediķi piedāvāja nosaukt slimību vienā vārdā – par neirodermītu.
Slimības cēloņi var būt dažādi: izmaiņas imūnsistēmā (imūndeficīts vai gluži pretēji – krasa imunitātes pastiprināšanās), traucējumi nervu un endokrīnās sistēmas darbībā.
Dažkārt slimība var rasties mātes vainas dēļ – ja grūtniecības laikā uzturā lietojusi pārāk daudz produktu, kas spējīgi izraisīt alerģiskas reakcijas: govs pienu (līdz 2–3 litriem dienā), vistu olas, graudaugus (sevišķi kviešus, auzas, griķus), dārzeņus (tomātus), augļus un ogas (citrusaugļus, vīnogas, zemenes), riekstus, šokolādi. Turklāt arī nelabvēlīga grūtniecības gaita (infekcijas slimības, nervu satricinājumi un stresi, neracionāls uztura režīms) spējīga izprovocēt neirodermītu.
Gandrīz vienmēr šī kaite tiek nodota nākamajām paaudzēm. Tāpēc, ja zināms, ka kādam no tuviniekiem bijusi šī slimība, ieteicams 1–2 reizes gadā apmeklēt dermatologu un alergologu.
Jebkuru slimību ir vieglāk novērst, kad tā tikai cenšas pietuvoties. Kad kaite jau uzbrukusi, izārstēt to ir daudz grūtāk. Ļoti bieži slimība par savu klātbūtni atgādina pavisam neuzkrītoši: ar retiem, maz pamanāmiem un ātri pazūdošiem sarkaniem punktiņiem. Taču, ja cilvēkam nākas pārdzīvot smagu stresu, pārciest infekcijas slimību, saindēšanos ar pārtikas produktiem, operāciju, starta signāls ir dots: neirodermīts uzbrūk tik strauji kā saniknots zvērs.
Uz ādas parādās sārti, uztūkuši un niezoši izsitumi, vispirms uz sejas: vaigiem, pieres, aiz ausīm. Pēc tam neirodermīts pamazām aptver kaklu, muguru, ādu ap dzimumorgāniem un anālo atveri, paceles bedrītē un citās vietās. Slimības sākumā ir intensīva lēkmjveida nieze, kas pastiprinās naktīs, arī siltumā.
Ilgstoši kasot, āda kļūst raupja, pārklājas ar asiņainām krevelītēm. Traumētajai ādai zūd aizsargspējas pret mikrobiem, tāpēc nereti sākas kāda strutojoša infekcija (furunkuloze u. c.).
Tautā dažkārt mēdz jokot – lai ārstētos, vajadzīga laba veselība un daudz laika. Neirodermīta gadījumā šis joks nav tālu no patiesības, jo ārsti būs jāapmeklē diezgan bieži.
Lai uzveiktu šo slimību, nepieciešami hematologa, imunologa, dermatologa, gastroenterologa, neirologa, otorinolaringologa un pat psihoterapeita kopīgi pūliņi.
Šīs kaites ārstēšana vienmēr ir kompleksa (hormoni, steroīdi, sedatīvie un antihistamīnu līdzekļi, arī fizioterapija), bet preparātu izvēle ir strikti individuāla – tas, kas der un palīdz vienam pacientam, citam var izraisīt stāvokļa pasliktināšanos.
Vairākums ārstu uzskata, ka neirodermīta gadījumā vēlamāk pāriet uz veģetāru diētu, tikai retumis var sevi palutināt ar vārītas vistas vai liesas teļa gaļas gabaliņu. Jāatsakās arī no asiem, marinētiem un konservētiem produktiem. Pārējais uzturs jāpiemeklē individuāli – pārbaudot uz savas ādas, jo alerģiju var izraisīt jebkurš produkts.
Tautas medicīnas ieteikumi
Ir gana daudz fitorecepšu, kas palīdz neirodermīta ārstēšanā.
Saasinājumu profilaksei remisijas laikā (kad slimība pierimusi).
* Asinszāles lakstus attiecībā 1:10 aplej ar verdošu ūdeni, nostādina un izkāš. Pieaugušie lieto pa ēdamkarotei, bērniem var dot pa tējkarotei 3 reizes dienā pēc ēšanas. Pēc 3 nedēļu kursa jāievēro nedēļu ilgs pārtraukums. Viss ārstēšanās process ir ilgstošs – 4–6 mēneši.
Papildus ārīgi problemātiskās vietas var dziedēt ar asinszāļu eļļu.
* Asinszāļu lakstus aplej ar augu eļļu (attiecībā 1:10), 3 stundas vāra ūdens peldē, tad izkāš un biezumus izspiež. Problemātiskās vietas apziež ar eļļu 1–3 reizes dienā. Ārstēšanās kurss – 20–30 dienas.
* Sasmalcina un vienādās daļās sajauc piparmētru, māteru un āmuļa lakstus, vilkābeles ziedus un baldriānu saknes. Ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, pusstundu nostādina, tad izkāš. Dzer pa glāzei 2 reizes dienā – no rīta un vakarā 30–40 minūtes pirms ēšanas. Ārstēšanās kurss – 4–6 mēneši.
Saasinājuma gadījumā
* Ēdamkaroti dadža sakņu aplej ar glāzi verdoša ūdens, 10 minūtes vāra uz lēnas uguns, silti ietin un 2 stundas nostādina. Lieto pa ēdamkarotei 4 reizes dienā pirms ēšanas.
* Tējkaroti apiņu rogu un tējkaroti sunīšu lakstu aplej ar glāzi verdoša ūdens, silti ietin, nostādina, tad izkāš un izdzer vēl karstu. Lieto reizi dienā, ieteicams uz nakti. Bojātajām ādas vietām var uzlikt uzlējuma kompreses.
Visi uzlējumi, ja nav norādīts konkrēts lietošanas laiks, dzerami 2 nedēļas 30–40 minūtes pirms ēšanas.
Pēc 2 nedēļu pārtraukuma 14 dienu ilgo kursu var atkārtot. Nav ieteicams medikamentus un zāļu uzlējumus lietot vienlaikus – starp tiem jābūt vismaz stundu ilgam intervālam.
Ārīgai lietošanai niezes mazināšanai
* Ar verdošu ūdeni applaucē sasmalcinātas purva purenes lapas, ietin salvetē un pieliek problemātiskajām vietām.
* Glāzi bērzu pumpuru aplej ar glāzi verdoša ūdens, 15–20 minūtes vāra, atdzesē, tad izkāš un biezumus izspiež. Katru dienu apmazgā problemātiskās vietas.
* Sajauc vienādās daļās bērza lapas, kumelīšu, struteņu, maura sūrenes, tīruma kosas un nātru lakstus, lielā dadža lapas un saknes. Ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, stundu nostādina. Lieto bojāto vietu apmazgāšanai.
* Problemātiskās vietas var apslaucīt arī ar tējas novārījumu: tējkaroti tējas aplej ar 1/4 glāzes verdoša ūdens, 2–3 minūtes vāra, tad atdzesē līdz ķermeņa temperatūrai. Pirms lietošanas jāsakrata.
Uzglabā ledusskapī ne ilgāk par 2 dienām.
* Slimības gaitu jūtami atvieglo vanna ar kosu uzlējumu: 10 ēdamkarotes sasmalcinātu lakstu aplej ar 2 litriem verdoša ūdens, pusstundu nostādina, tad izkāš un ielej vannā ar siltu ūdeni.
* Var pagatavot arī ārstniecisku ziedi. Sasmalcina un sajauc pa 2 ēdamkarotēm dadža lapas, kumelīšu ziedus, kazrožu lakstus un kumeļpēdu saknes. Maisījumu aplej ar 4 glāzēm verdoša ūdens un pusstundu vāra uz lēnas uguns.
Pievieno ēdamkaroti govs sviesta, pievieno 2 glāzes stipra siena smalkumu novārījuma (2 ēdamkarotes smalkumu aplej ar glāzi verdoša ūdens, 10 minūtes vāra uz lēnas uguns, stundu nostādina, tad izkāš) un vēlreiz vāra (ieteicams to darīt ūdens peldē), līdz veidojas lipīga, staipīga masa.
Tad izkāš, biezumus izspiež. Iegūto līdzekli sajauc ar tādu pašu daudzumu glicerīna. Vakarā pirms gulētiešanas ziedi uz 2–3 stundām uzziež problemātiskajām vietām, pēc tam nomazgā ar vēsu ūdeni bez ziepēm.
Sāls pīlings
Kad saasinājums pārgājis, no krevelītēm ātrāk atbrīvoties palīdz sāls pīlings. Vārāmo sāli (vēlams jodēto) izšķīdina ūdenī attiecībā 1:1 un ar iegūto putriņu ierīvē bojātās vietas. Pēc 2–3 minūtēm, viegli uzspiežot, sāli noslauka ar mīkstu drāniņu, ādu noskalo ar vēsu ūdeni un ieziež ar neitrālu krēmu.
Neirodermīta gadījumā ieteicamas vannas ar jūras sāli – tās var sagatavot regulāri 2–4 reizes nedēļā. 2–3 litros ūdens izšķīdina pusglāzi jūras sāls un pielej aptuveni 30 ºC siltam vannas ūdenim. Procedūras ilgums – 5–10 minūtes.
Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas spēj izprovocēt neirodermīta saasinājumu, ir statiskā elektrība. Tāpēc ieteicams atteikties no sintētiska materiāla apģērba. Labāk izvēlēties dabīgos: zīdu, vilnu, linu un kokvilnu.
Bērza darva
Lielisks līdzeklis gandrīz visu ādas iekaisuma slimību (to skaitā arī neirodermīta) ārstēšanai ir bērza darva. Tai praktiski nav nekādu blakņu (izņemot gadījumus, kad darva pati par sevi izraisa alerģiju). Darvu var lietot gan slimības profilaksei, gan saasinājumu gadījumā.
Profilaksei:
* reizi nedēļā visu ķermeni norīvē ar drāniņu, kas piesūcināta ar bērza darvu. Pēc tam jānoskalojas ar vēsu ūdeni bez ziepēm.
Saasinājuma gadījumā:
* problemātiskajām vietām uz 4–6 stundām liek bērza darvas kompreses. Pēc tam ādu nomazgā ar siltu ūdeni un nosusina.
Uzmanību! Neirodermīta ārstēšanai drīkst izmantot tikai medicīnisko preparātu, ko pārdod aptiekā, bet nekādā gadījumā ne tehnisko.
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Alerģiska ādas nieze un citas reakcijas. Kā rīkoties?
Pieci ādas iekaisumu veidi vasarā – kā tos novērst? Skaidro farmaceits
Ja nebutu so rakstu ,diez ka -cilveki ar neirodermatitu dzivotu? katram savas slimibas izpausmes un saasinajumi,pie tam diez vai godatie dermatologi kaut ko vairak par zinamiem kremiem butu spejigi ieteikt.Ir verts publicet sadus rakstus ,lai cietusie ar so kaiti dabutu informaciju,jo citur par to ir ne vienmer prakse parbauditas iespejas.