Foto – Pixabay
Cilvēks strādā, dara savu darāmo un tad jūt, ka vēders kļūst nemierīgs, sāk rūkt un dumpoties. Darbs vairs nevedas, koncentrēt uzmanību arvien grūtāk, jo piezadzies izsalkums. Vienīgā iespēja, kā apmierināt vēdera uzmācīgās prasības, ir – paēst.
Izsalkuma sajūta
Kāpēc tā rodas? Patiesībā viss ir vienkārši. Kad organismam nepieciešamas barības vielas, tas raida signālus, lai cilvēks to pabarotu.
Saņemt enerģiju pietiekamā daudzumā ir ļoti svarīgi, tāpēc organismā ir dažādi ļoti attīstīti mehānismi, kā paziņot, ka laiks kaut ko uzēst. Vairākums ļaužu domā, ka par izsalkumu ziņo vēders. Tā vis nav. Īstenībā tā ir smadzeņu kompetence – par izsalkumu ziņo starpsmadzeņu apakšējā daļa, ko sauc pat hipotalāmu.
Viens no enerģijas ieguves veidiem ir barības vielu pārvēršana glikozē. Glikozes līmenis asinīs pazeminās vairākas reizes dienā, izraisot dažādu hormonu aktivitāti vai, gluži pretēji, nomācot tos.
Paredzot, ka drīzumā var pietrūkt enerģijas, hipotalāms (neliels valriekstam līdzīgs dziedzeris smadzenēs) ar nervu sistēmas starpniecību sūta ziņu – pabaro mani. Šī vēsts nonāk arī vēderā, tāpēc tas sāk kurkstēt. Taču vēlmi ēst neizraisa vienīgi fizioloģisks kairinājums (tas izskaidro, kāpēc ir cilvēki, kas uzņem vairāk kaloriju, nekā vajadzīgs).
Psiholoģiskais kairinājums, ar to saprotot domas, redzi, garšu un smaržu, ir tikpat spēcīgs pamudinājums ēst, kā fizioloģiskais. Mēs labi atceramies patīkamās sajūtas, ko izraisa maltīte.
Piemēram, ja cilvēks kinoseansa laikā allaž apēd turzu ar popkornu, tad ikreiz, ieejot kinoteātrī, būs jūtams izsalkums neatkarīgi no tā, vai pirms tam maltīte ieturēta vai ne. Šajā gadījumā izsalkums radies ne tāpēc, ka būtu jāuzņem enerģija, bet tāpēc, ka radies pieradums ēst noteiktā vietā un situācijā.
Kā atšķirt īstu izsalkumu no psiholoģiskā
To var noskaidrot, izzinot, kā organisms reaģē, kad jūtas patiesi izsalcis. Var pamēģināt šādu metodi: izlaiž ēdienreizi un vēro, kā organisms reaģē nākamās vai divu stundu laikā. Uzmanība jāpievērš dažādiem simptomiem, ne tikai vēdera rūkšanai. Iespējams, būs arī tukšuma sajūta vēderā. Dažiem cilvēkiem sāk sāpēt galva vai parādās nelabums.
Pārzinot izsalkuma simptomus, ir daudz vieglāk nošķirt fizioloģisko izsalkumu no psiholoģiskā. Jūtot izsalkumu un domājot, ka tas ir psiholoģisko iemeslu dēļ, var apēst kaut ko, kas satur maz kaloriju, piemēram, ābolu vai burkānu, un pašsajūta normalizēsies.
Ir cilvēki, kas sūdzas, ja viņi pat paēd brokastis, tik un tā nevar vien sagaidīt pusdienas. Vainojamas nav brokastis, bet gan apēstie produkti. Ja brokastīs ēd ogļhidrātus, kas viegli uzsūcas, asinīs strauji paaugstinās glikozes līmenis, bet tikpat strauji arī krītas, radot trauksmi organismā, ka tūlīt aptrūksies enerģijas krājumu. Tāpēc brokastīs ieteicams ēst auzu biezputru, pilngraudu maizi – produktus, kas ilgāk saglabā sāta sajūtu.
Svarīgi arī, cik daudz brokastīs ēd. Ja apēd tikai vienu cepumu ar ievārījumu, tās nav brokastis, bet našķis. Cilvēks, kura ķermeņa masa ir ap 70 kilogramu, nevar sagaidīt pusdienas ar vienu brokastīs apēstu smalkmaizīti vēderā. Brokastīs vajadzētu uzņemt 400–500 kilokaloriju.
Kāpēc izsalkušais ir noguris un kaprīzs
Glikoze (un skābeklis) ir smadzeņu enerģijas avots. Glikozes trūkums ietekmē arī smadzeņu darbību. Tāpēc, kad cilvēks ir izsalcis, mainās arī viņa noskaņojums un mazinās koncentrēšanās spējas. Glikozes līmeņa pazemināšanās asinīs izraisa stresa hormona kortizola līmeņa celšanos, bet kortizola līmenis asinīs ir tieši proporcionāls tam, cik viegli cilvēku var aizkaitināt.
Interesanti, ka ne visi izsalkušie kļūst īgni. Kāpēc tā, pagaidām mediķi nespēj to izskaidrot. Ne mazāk interesanti ir arī tas, ka dažiem izsalkums izraisa enerģijas pieplūdumu. Iespējams, tādā veidā daba rūpējas par to, lai cilvēks saglabātu spēju mobilizēties un iegūt medījumu.
Vai, ēdot lēnām, tiek uzņemts mazāk kaloriju?
Gausie ēdēji uzņem mazāk kaloriju. Hormoni un citi iekšējie signāli, kas tiek sūtīti no kuņģa, zarnām un aknām, ziņo, ka cilvēks vairs nav izsalcis. Smadzenēs signāls nonāk pēc 20 minūtēm. Aprijot ēdienu, iespēja raidīt signālus organismam tiek liegta, tāpēc, ātri ēdot, tiek uzņemts vairāk kaloriju, jo sāta sajūta neatkarīgi no ēšanas ātruma iestājas 20 minūtēs.
Ēdot nesteidzīgi, organisms pagūst tikt līdzi manipulācijām ar nazi un dakšiņu. Vēloties notievēt, ieteicams ne tikai ēst nesteidzīgi, bet arī izslēgt televizoru maltītes laikā, atlikt malā laikrakstu vai žurnālu un nodoties vienīgi ēšanas baudai. Iemācoties pazīt izsalkuma un sāta signālus, būs daudz vieglāk izvairīties no pārēšanās.
Foto – Pixabay
Kāpēc vienam apetīte pēc slodzes mazinās, citam – pieaug?
Atšķirība var slēpties ēšanas paradumos vai slodzē. Intensīvs treniņš var nomākt izsalkumu uz stundu vai divām, jo asinis tiek aizvadītas no gremošanas trakta uz muskuļiem. Bet tā tas nenotiek jebkuras fiziskas piepūles gadījumā.
Iespējams, tas jau skan apnicīgi, taču ļoti svarīgi ēst noteiktā laikā. Ja pēc darba ieplānots treniņš, bet kopš pusdienām nekas nav ēsts, pirms nodarbībām ieteicams apēst kādu augli vai šokolādīti, tad pēc treniņa nebūs bada sajūtas.
Vai, daudz ēdot, kuņģis var izplesties?
Jā, var, taču ne jau pēc vienreizējas pārēšanās. Toties, ja vairāk nekā nepieciešams ēd nedēļām ilgi, kuņģa sieniņas izstiepjas. Un tas savukārt var likt ēst vairāk, pretējā gadījumā rodas tukšuma sajūta. Laimīgā kārtā šis process ir atgriezenisks – vairākas nedēļas mērķtiecīgi samazinot maltītes apjomu, kuņģis atkal saraujas, un, kā agrāk, lai sajustu sātu, pietiks ar mazāku ēdiena daudzumu.
Daudzas sievietes noteikti ievērojušas, ka pirms kritiskajām dienām viņām palielinās ēstgriba. Arī tas ir izskaidrojams. Izsalkuma vaininieks ir progesteronus – hormons, kura līmenis asinīs paaugstinās pirms menstruācijas un kas palīdz sadedzināt taukus. Šā iemesla dēļ pirms kritiskajām dienām droši var ļauties ēšanas priekiem – ēst nedaudz vairāk nekā parasti, pretējā gadījumā organisms jutīs kaloriju deficītu un raidīs izsalkuma signālus.