Foto – Pixabay
Skaistajā atvasarā Saule sūta savu atvadu dāvanu. Bargā tumsas laika priekšvakarā spīdeklis pasaulei velta maigumu, lai cilvēks neskumtu un neapdzistu līdz brīdim, kad Saule atkal atgriezīsies.
Tāpēc par ļaunu nenāktu talismans, kas sargā no tumsas un grūtsirdības, aukstuma un dvēseles sastinguma, bet izejvielas šādai maģiskajai darbībai rudenī ir visapkārt. Būsit jau uzminējuši. Tās ir rudens veltes – koši sarkanās, dzeltenās un zeltītās lapas.
Ņemsim pašu košāko – kļavas lapu. Izkaltēsim starp grāmatas lapām vai, ieliekot starp divām papīra lapām, izgludināsim. Un mums rokās ir talismans, kas gādā par pašpārliecību un panākumiem.
Bet par mīlestības talismanu noderēs viscaur sarkanā kļavas lapa, bez niecīgākajiem zaļumiņiem un dzeltenumiņiem. Notīriet un izžāvējiet to. Tad, domājot par mīļoto cilvēku, iztēlojieties satikšanos ar viņu un visu, kas varētu notikt, bet pēc tam noskūpstiet lapas staru galiņus un paslēpiet to zem matrača līdz nākamajai tikšanās reizei ar mīļoto.
Pēc tikšanās lapu ievīstiet sarkanā audumā un nolieciet skapī vistālākajā vietā, kur reti kaut ko meklējat. Šis rituāls liks mīļotajam vēlēties satikt jūs atkal un atkal no jauna, taču kļavlapas spēks ilgst tikai vienu gadu.
Pusapļos robotā ozola lapa stimulē gara spēku, pretsparu dzīves nedienām un pie reizes gādā par materiālo labklājību. Turklāt, ja ozola lapu pakarina virs ieejas durvīm, tā sargā mājokli no ļauniem gariem. Jau sensenos laikos ozols simbolizēja saikni ar senčiem, viņu palīdzību un aizsardzību.
To pašu var teikt par pīlādža lapām – labāku sargu pret ļaunajiem spēkiem neatrast. Druīdi valkāja pīlādžu jostu, jo uzskatīja, ka šim kokam piemīt maģisks aizsardzības spēks un tas palīdz neļauties vilinājumiem.
Tieši šī iemesla dēļ pīlādžu zariņš caur gadsimtiem ir simbolizējis ģimenes labklājību, nav ļāvis ļaunajiem spēkiem izjaukt laimīgās savienības. Lai stiprinātu laulību, nolieciet vāzi ar pīlādžzariem uz nakstgaldiņa pie gultas.
Bet padzīt skumjas un bēdas, uzturēt možu ķermeni un garu līdzēs bērza lapas. Slāvi bērzu uzskata par senču jeb nāves koku, pie kura ļaudis izlūdzas mirušo tuvinieku aizsardzību.
Tā zaros mituši gari, šos kokus mīlējušas arī slīcējas – nāras. Ar bērza slotām no mājas izslauka visas likstas un nelaimes, bet pirtiņā bērza slotiņas lieto, lai atbrīvotos no ķermeņa un gara skumjām.
Ielieciet zariņus vāzē, uzlīmējiet zeltītās lapu sirsniņas uz kartona un jutīsit, cik viegla kļūst jūsu sirds!
Bet gofrētās gobu lapas ir vīrišķā spēka talismans. Šis koks visos laikos simbolizējis kareivja drošsirdību.
Nēsājot līdzi sakaltušu gobas lapu (agrākos laikos to lika drēbes maisiņā, mūsdienās var turēt maciņā vai kabatas portfelī), tā gādās par izturību un palīdzēs uzveikt visas likstas. Tomēr goba nemīl tos, kam trūkst pašpārliecības, tā nepiedod vājumu.
Apses lapas cilvēku stiprina pret jebkādu maģisko iedarbību, jo apsei piemīt īpašība uzsūkt negatīvo enerģiju. Kas ir pats labākais līdzeklis pret vampīriem? Tieši tā, apses miets!
Nēsājiet līdzi apses lapu, turiet tās mājā, un enerģētiskie vampīri nevarēs vairs tik vienkārši “baroties”. Turklāt tam, ko aizsargā apse, daudz grūtāk uzlikt “ļauno aci”.
Ja vēlaties ielūkoties nākotnē un skatīt gaišredzīgus sapņus, nav labāka palīga par oša lapu, ja vien turēsit to zem apģērba, pie krūtīm. Bet, lai sapnī ieraudzītu izredzēto, vajadzīga oša lapa ar pāra dzīslojumu.
Turot to rokās, jāskaita: “Brīnišķā oša lapa! Cik gluda un tīra tu esi! Palīdzi man šajā naktī izredzēto ieraudzīt! Lai būtu labi noaudzis un daiļš no vaiga, kaut arī vienkāršās drēbēs.” Pēc tam lapu nolieciet zem spilvena un – aši aizmiedziet!