Senlatvieši Helovīnā neskrēja uz veikalu, bet baroja veļus. Kas vēl bija svarīgs?

30-10-2018

Ilustrācija - Pixabay

Ilustrācija – Pixabay


Helovīns jeb Visu svēto dienas priekšvakars jau pavisam tuvu. Jūti izmaiņas gaisā? Visapkārt rudens maģija! Ja esi skeptiskāks, visapkārt ķirbji…

Ezoteriskajā pasaules skatījumā vai seno latviešu ieskatos šis laiks ir saistīts ar aizgājušo dvēselēm jeb veļiem. Aiz stūra gaida kaut kas noslēpumains. Oktobris ir pārejas periods, pārmaiņu gaidu laiks, noslēpumains un miglains. Rudens pamazām dod vietu ziemas valdīšanai. Mēs gaidām nākotni, un tas ir svarīgi.

Helovīnā ir papilnam simboliskas nozīmes. Aizmirsti par komercializēšanu, Eiropā šīs tradīcijas pastāvēja jau ilgi pirms kristietības un, protams, aizmūžīgos laikos pirms lielveikalu trača. Mūsu senčiem bija cieša saikne ar dabu, zemi, kokiem un debesīm.

Cilvēkiem šajā laikā bija jāveic pēdējie sagatavošanās darbi, jāpieņem svarīgi lēmumi pirms ziemas.
Piemēram, karojošas ciltis nolika ieročus līdz pavasarim. Noglabāja pēdējo ražu. Papildus tam bija jābūt spēcīgai ticībai, ka cilts spēs sagaidīt dabas atmodu.

Ziema bija nopietns pārbaudījums: vai pietiks ēdamā, siltu apģērbu, vai neuzbruks slimības? Ticība tik saspringtā laikā bija ļoti nepieciešama. Senčiem tas bija dzīvības un nāves jautājums, lai gan viņi zināja, kā parūpēties par sevi.

Reizē šajā laikā pieminēja aizgājušo garus – ar stāstiem, ziedojumiem, rituāliem.

Seno latviešu tradīcijas un ticējumi

Kad vilki rudenī gaudo, sācies veļu laiks. Mirušo dvēseļu mielošana notiek četras nedēļas – no Miķeļiem (Apjumībām) līdz Mārtiņiem. Šo laiku sauc par veļu laiku, zemliku jeb Dieva dienām.

Gariņu jeb vecīšu laiks iesākas deviņas dienas pirms Miķeļiem (29. septembris) un beidzas deviņas dienas pirms Mārtiņiem (3. novembris).

Veļu laikā, vakariņas ēdot, labākie kumosi jāmet pagaldē mirušo gariem.

Iļģu naktī no 1. uz 2. novembri pirtī jānes mirušo gariem pirtī ēdiens, sevišķi biezputra.

Veļu laikā pa nakti nedrīkst staigāt, jo veļi maldina.

Ja iziet tādā vietā, kur veļiem gadās iet, tad nevar tikt no tās vietas ārā. Līdz kādu gabalu paiet, atrodas atpakaļ tajā pašā vietā.

Veļu laiks ir mīklu minamais laiks.

Pa rudens vakariem nevajag daudz runāt, jo tad varot iztraucēt veļus.

Ēdiens, ar ko baro veļus, jādod slimam kustonim, tad tas paliks vesels.

To traukus, no kuriem veļi ēduši, nedrīkst mazgāt ar akas ūdeni, jo tad šis ūdens būs rūgts un nelietojams.

Ja veļu laikā katru nakti salna, tad gaidāms vēls pavasaris.

Ja rudens vakaros kaķi ņaud, tad veļi staigā apkārt pa mājām.