Lai kā mēs censtos pagatavot maltītei vitamīniem bagātus ēdienus, visi pūliņi būs velti un visa saglabātā vērtīgo vielu buķete zudīs, ja mūsu dzīvesveidā būs kaut kas tāds, kas traucēs šīs organismam nepieciešamās vielas uzņemt. Ir vismaz desmit šādu nepieļaujamu kļūdu.
1. Nekontrolēta medikamentu lietošana
Antacīdi, ko parasti lieto pret grēmām, kā arī antibiotikas un orālie kontraceptīvie līdzekļi pasliktina organisma spējas asimilēt B grupas vitamīnus.
Lai kompensētu zudumus, šajā gadījumā vai nu jāpalielina vitamīnu deva ēdienā, vai arī jālieto papildu pārtikas piedevas vai ar vitamīniem piesātināti produkti, vai arī speciālie vitamīnu kompleksi.
2. Pārāk liela treniņu slodze
Veicot fiziskos vingrojumus sporta zālē, cilvēks daudz intensīvāk elpo. Rezultātā paātrinās cukura oksidēšanās asinīs un tauku sadedzināšana, kas rada lielu daudzumu brīvo radikāļu.
Ja treniņi notiek nevis telpā, bet ārā, karstā saulē, brīvie radikāļi veidojas vēl vairāk. Kā zināms, ar tiem cīnās vitamīni antioksidanti, kuri organismam pietiekamā daudzumā jāuzņem ar pārtiku vai piedevu veidā. Īpaši efektīva šādos gadījumos ir E vitamīna papildu deva.
Amerikāņu zinātnieku pētījumi pierādījuši, ka skriešana garajās distancēs noārda arī B6 vitamīnu, kurš piedalās sarkano asinsķermenīšu radīšanas procesā. Tāpēc skrējēji ir pakļauti riskam saslimt ar anēmiju. Savukārt sievietes riteņbraucējas izjūt divu vitamīnu – B6 un B9 – trūkumu.
3. Smēķēšana
Cigarešu dūmi piesātina organismu ar kancerogēnajām vielām. Lai tos neitralizētu, organisma iekšējās aizsargsistēmas nekavējoties sāk izmantot vitamīnus, no kuriem daudzi ir antioksidanti, kas bloķē kancerogēnu iedarbību vai novērš to nodarīto kaitējumu šūnām un DNS. Tāpēc smēķētājiem uzņemtā vitamīnu devas vērtība samazinās gandrīz divkārt.
4. Vitamīnu ierobežošana, kļūstot vecākiem
Cilvēkiem pusmūžā vitamīni ir daudz vajadzīgāki nekā jaunībā. Novecojoties organisms arvien mazāk izstrādā kuņģa sulu, tas nozīmē, ka sliktāk tiek asimilēti daudzi uztura komponenti, to skaitā arī organisma veselībai obligāti nepieciešamie vitamīni. Tāpēc, kļūstot vecākiem, cilvēkiem maltītes gatavošanai jāvelta daudz lielāka uzmanība.
5. Pastiprināta augu valsts pārtikas lietošana
Daudzi ir pārliecināti, ka vitamīnus galvenokārt satur zaļumi, dārzeņi un augļi, aizmirstot, ka tas attiecas tikai uz ūdenī šķīstošajiem vitamīniem. Toties taukos šķīstošie A un E vitamīns, kā arī daži B grupas vitamīni, piemēram, B12, ir tieši dzīvnieku izcelsmes produktos. Tāpēc cilvēki, kas ievēro striktu veģetāru diētu, šos vitamīnus nesaņem pietiekamā daudzumā.
6. Gaļas pusfabrikātu lietošana
Kad sulīgas sautētas liellopu gaļas vietā uz ātru roku tiek novārīti cīsiņi, cilvēks ne tikai atņem organismam vitamīnus, ko satur gaļa, bet arī piesārņo to ar nitrītiem un nitrātiem. To kaitīgās iedarbības neitralizācijai vitamīni nepieciešami papildus, par kuru nodrošināšanu pusfabrikātu cienītājs droši vien būs piemirsis.
7. Frī, grils un sviestā cepts
Visi šie ēdiena pagatavošanas veidi produktus padara ļoti apetītelīgus un kārojamus, taču noārda vitamīnus un palielina kancerogēnu klātbūtni, kas var izraisīt vēzi.
Mazāk kaitīga ir produktu apcepšana augu eļļā. Lai organisms no produktiem saņemtu iespējami vairāk taukos šķīstošo vitamīnu, vispiemērotākais pagatavošanas veids ir sautēšana nelielā saulespuķu, olīvu, rapšu vai sojas eļļas daudzumā.
8. Stiprie alkoholiskie dzērieni
Alkohols izraisa brīvo radikāļu veidošanos organismā. Ja tie netiek neitralizēti, organismam tiek nodarīts divkāršs kaitējums.
Stiprajiem dzērieniem par uzkodām nelieto svaigu dārzeņu salātus vai augļus, bet gan konservētus gurķīšus (papildu nitrātu deva) vai kūpinājumus (daudz konservantu un kancerogēnu). Daudz veiksmīgāks variants ir stipros spirtotos dzērienus aizstāt ar glāzi sausā vīna (baltā vai sarkanā), kas sader ar zaļumiem, vīnogām, dārzeņiem, liesu sieru.
Turklāt dabīgais vīns satur flavonoīdu un antioksidantu kompleksu, kas arī no savas puses dod zināmu daudzumu vitamīnu, uzlabo citu vērtīgo vielu uzsūkšanos, vājina kancerogēnu iedarbību.
9. Dzīvās biokultūras saturošo skābpiena produktu ignorēšana
Zarnu trakta mikroflora regulē visu uztura komponentu, to skaitā vitamīnu uzsūkšanās procesus. Tāpēc, ja zarnu trakta darbībā radušies traucējumi vai notikušas kādas izmaiņas tajā mītošo vērtīgo baktēriju dzīvē, vitamīnu trūkums organismā var rasties, pat ja cilvēks lieto pilnvērtīgu uzturu.
Lai nodrošinātu normālu zarnu mikrofloru, nedrīkst aizmirst skābpiena produktus, kuriem ēdienkartē ierādāma pastāvīga vieta. Turklāt labāk izvēlēties tos, kas satur dzīvās baktēriju kultūras. Parasti lietošanas termiņš tiem nav ilgāks par nedēļu.
Ja zarnu traktā sākušies nopietni traucējumi, pēc konsultācijas ar ārstu var sagatavot speciālu biopreparātu (piemēram, bifidumbakterīna, laktobakterīna u. c.) kūri. Tie jālieto pēc noteiktas shēmas, kas katram tiek noteikta individuāli.
No augu valsts līdzekļiem vērtīgas ir ceļteku šķiedras, kas no kuņģa-zarnu trakta izvada toksīnus un rada labvēlīgus apstākļus, lai vērtīgā mikroflora varētu vairoties.
10. Ātrās uzkodas
Daudzi tradicionālie ātro uzkodu ēdieni tiek gatavoti, izmantojot zemas kvalitātes taukvielas, kurās ir daudz polipiesātināto taukskābju. Tās nenovēršami sasaistās ar taukos šķīstošajām vielām un izvada no organisma vitamīnus: A, E, K, kā arī karotinoīdus, no kuriem organisms sintezē A vitamīnu. Šis process ir ļoti intensīvs – 10 šādi tauki beta karotīna saturu pazemina par 30–50 procentiem.