Vai mūsu senči, kas regulāri lietoja tradicionālus dzērienus ar karstu medu, patiešām nodarīja nelabojamu kaitējumu savai veselībai?
Bieži saskaramies ar viedokli, ka uzkarsēts medus ne tikai zaudē visas savas vērtīgās īpašības, bet ir arī kaitīgs un pat bīstams veselībai. Internetā rodami daudzi biedējoši raksti par vielu oksimetilfurfurolu, kas izdalās medu karsējot un ir kancerogēna.
Lūk, apkopojums no publikācijas, kas neoperē ar mutiskiem apgalvojumiem, bet balstās uz zinātniskiem pētījumiem.
No kurienes medū rodas oksimetilfurfurols?
Oksimetilfurfurols veidojas, karsējot ogļūdeņražu savienojumus skābā vidē. Konkrēti medū galvenais oksimetilfurfurola avots ir fruktoze. Tā kā medū ir skāba vide (pH 3,5), notiek daļēja fruktozes sadalīšanās ar oksimetilfurfurola izveidošanos, kas ievērojami paātrinās karsējot.
Saskaņā ar Eiropas Savienības standartu maksimāli pieļaujamais oksimetilfurfurola saturs ir noteikts 40 miligrami uz kilogramu medus. Rajonos ar karstu klimatu pat svaigā medū ir diezgan augsts oksimetilfurfurola saturs, tāpēc šādam medum tas noteikts 80 miligrami uz kilogramu. Teorētiski svaigā medū oksimetilfurfurola saturs ir tuvu nullei, ja bites nav piebarotas ar produktiem, kas satur oksimetilfurfurolu, piemēram, pārkarsētu medu un invertsīrupu.
Lūk, kāda informācija rodama Brēmenes Medus pētījumu institūta materiālos: “Konditorejas izstrādājumi un ievārījumi oksimetilfurfurolu satur desmitiem reižu, bet daudzos gadījumos ievērojami vairāk par medum standartos noteikto normu. Līdz šim nav konstatēts nekāds kaitējums cilvēka organismam”.
Krievijas akadēmiķa, profesora Ivana Čepurnova viedoklis: “Tātad vai oksimetilfurfurols, ko satur medus, ir kaitīgs cilvēka organismam? Protams, nē. Ir pārtikas produkti, kuros šīs vielas saturs ir desmitiem reižu lielāks, bet tas pat netiek noteikts. Piemēram, grauzdētā kafijā oksimetilfurfurola saturs var sasniegt 2000 miligramu uz kilogramu. Dzērienos ir pieļaujami 100 miligrami uz litru, kokakolā un pepsikolā oksimetilfurfurola saturs var sasniegt 300-350 miligramus litrā.”
Jau 1975.gadā Krievijā veikti pētījumi parādīja, ka oksimetilfurfurola nonākšana organismā kopā ar pārtiku 2 miligramu apmērā uz 1 kilogramu svara nerada cilvēkam nekādus draudus. Tādējādi ir absolūti skaidrs, ka oksimetilfurfurola daudzums, kāds cilvēka organismā var nonākt pat ar pārkarsētu medu, ir absolūti nekaitīgs viņa veselībai.
Pastāv viedoklis, ka uzkarsēts medus zaudē visas savas ārstnieciskās īpašības un labumu šāds produkts nedod, tomēr tas tā nav, pauž biškopības speciālists Oļegs Mašenkovs. Medu karsējot, fermenti un vairāki vitamīni iet zudumā, atbrīvojot kustīgos metālu jonus, kas cilvēka organismā aktivizē daudzu bioloģisko katalizatoru darbību. Ja pārtikā lieto uzkarsētu medu, tad starp kālija, nātrija, vara, cinka, magnija, mangāna, dzelzs joniem un citiem elementiem notiek reakcija, kas nodrošina normālu šūnu darbību, norāda eksperts.
Patiešām, ja ieskatās tautas medicīnas receptēs, kādas tūkstošiem gadu izmantotas dažādās pasaules vietās, kļūst skaidrs, ka lielākajā daļā gadījumu medus tajās tiek izmantots tieši uzkarsētā veidā un pat tiek vārīts kopā ar citām ārstniecisko līdzekļu sastāvdaļām.
Tādējādi ir skaidrs, ka uzkarsēta medus ārstnieciskais potenciāls nezūd. Tāpēc droši dzeriet liepziedu tēju ar medu, baudiet medus tortes un prjaņikus un esiet veseli!
Avots: “fithacker.ru”