Cukura diabēta gadījumā pēdu jutība samazinās, tāpēc nelielus bojājumus (ieskrambājumus, sasprēgājumus, brūcītes) var arī nepamanīt. Turklāt pasliktinās arī asinsrite, kas būtiski pasliktina sadzīšanas procesu.
Lai mazinātu iespējamo sarežģījumu riski, obligāti:
* regulāri jāseko cukura līmenim asinīs (to var izdarīt, piemēram, ar glikometru);
* stingri jāievēro ārsta norādījumi;
* jākopj kājas.
Pēdas katru dienu jāapskata, lielāku uzmanību pievēršot pirkststarpām. Jāraugās, lai nebūtu tulznu, ieaugušu nagu, sēnīšinfekcijas pazīmju. Brūcītes, iegriezumi un citi ādas bojājumi jāapstrādā ar hlorheksidīna, furacilīna vai dioksidīna šķīdumu. Nav ieteicams lietot spirtu, jodu, zilos graudiņus un briljantzaļo šķīdumu: šie preparāti padara ādu cietāku un palēnina brūču sadzīšanu. Bojātajai ādas vietai jāuzliek sterilas marles salvetīte un jāpiesaitē, lai apsējs nenoslīdētu.
Ja nagus skārusi sēnīšinfekcija, tie kļūst biezāki, drupeni, slāņojas, bet mikozes gadījumā pirkststarpās parādās balts mitrojošs aplikums, reizēm ar sasprēgājumiem, niezi un ādas lobīšanos. Šīs vietas noteikti jāapstrādā ar kādu pretsēnīšu preparātu.
Sacietējušo ādu no papēžiem var noņemt ar pumeku vai kosmētisko vīlīti, bet tulznas nekādā gadījumā nedrīkst nogriezt.
No rīta un vakarā kājas jāmazgā ar siltu (ne karstāku par 35 ºC) ūdeni un ziepēm, pēc tam neberzējot jānosusina (pirkststarpas īpaši rūpīgi). Kad pēdas ir sausas, tās (izņemot pirkststarpas) jāieziež ar barojošu krēmu, bet, ja tās pastiprināti svīst, jāapstrādā ar talku.
Savukārt, apkopjot nagus, jāatliek malā šķēres un knaiblītes un jāizmanto tikai vīlīte. Nagi jāapvīlē taisni, neatstājot asas malas. Ja nagi kļuvuši biezi (kā tas ir sēnīšinfekcijas gadījumā), tie jāapvīlē arī no virspuses, lai biezums būtu ne vairāk kā 1–2 mm. Pretējā gadījumā staigājot nags spiedīs uz pirkstu un savainos ādu, kas galarezultātā var izraisīt iekaisumu un čūlu.
Ja kājas salst, jāvalkā vilnas zeķes un mājās jāstaigā siltās čībās. Nav ieteicams kājas sildīt ar termoforu un vēl jo vairāk sautēt karstā ūdenī, jo pazeminātās jutības dēļ tās var applaucēt.
Lai mazinātu slodzi pēdapakšas ādai, jāvalkā ērti apavi ar platu purngalu, zemu papēdi un mīkstu iekšējo apdari vai zolīti. Starp citu, lai iegādātos jaunus apavus, tie jāuzlaiko dienas otrajā pusē, jo pret vakaru kājas vairāk vai mazāk pietūkst un pēdas kļūst platākas.
Jāuzsver, ka jaunus apavus jāiegādājas ļoti rūpīgi. Ieteicams vispirms pēdu uzlikt uz stingrāka papīra, apvilkt kontūru un izgriezt, bet veikalā šo pēdas modeli ielikt apavos un pēc tam paskatīties, vai papīra mala kādā vietā nav atlocījusies. Ja ir, tas nozīmē, ka šajā vietā apavi pārāk stipri spiedīs un var veidoties tulzna vai noberzums.