1889. gadā, atrokot seno šumeru pilsētu, arheologi atrada ar ķīļrakstiem izrobotas māla plāksnītes.
Atšifrēt noslēpumainos piecus tūkstošus gadu vecos rakstus zinātniekiem izdevās tikai pēc 65 gadiem.
Tad arī noskaidrojās, ka uz vienas no plāksnītēm bija pierakstītas žāvētu skuju komprešu un apliekamo receptes.
Tas, ka cilvēkiem jau sirmā senatnē bija zināmas skujkoku dziednieciskās īpašības, nav nekas pārsteidzošs.
Labvēlīgi uz pašsajūtu iedarbojas jau to klātesamība: gaistošie fitoncīdi, ko satur skujas, piepilda gaisu ar patīkamu aromātu, kas uzlabo garastāvokli un iznīcina slimības rosinošos mikrobus.
Savukārt kuplie skuju čemuri ir visīstākā zaļā aptieka: tajos ir vitamīni, makro- un mikroelementi, aminoskābes, to skaitā arī neaizvietojamas. Visā šajā bagātībā skujkoki ir gatavi dalīties ar cilvēku – tikai jāprot to izmantot.
Skujkoku ēteriskās eļļas
Bronhu attīrīšanai: 5–7 pilienus baltegles eļļas karsē speciālajā trauciņā vai 2 reizes dienā taisa pusstundu ilgu inhalāciju, iepilinot ūdenī 3–4 pilienus eļļas.
Pret kašķi: 5–7 pilienus priežu ēteriskās eļļas iemaisa pusglāzē piena vai kefīra un pielej 37–38 grādus siltam vannas ūdenim. Procedūras ilgums 15–20 minūtes, kurss – līdz slimība atkāpusies.
Pret blaugznām un matu izkrišanu: šampūnam, kas tiek lietots galvas mazgāšanai, pievieno 3–4 pilienus ciedru eļļas. Pirmo nedēļu galvu mazgā katru dienu, pēc tam – 2 reizes nedēļā.