No Visvalža Bebriša grāmatas “Esi pats un jūties labi”
Es neesmu pret vakcinēšanos, bet gan par saprātīgu izvēli, kad to darīt un kad ne. Tomēr, manuprāt, svarīgākais, lai cilvēks savas veselības uzlabošanai kaut ko apzināti darītu pats.
Cilvēks, kurš vadās pēc stereotipiem, nevis savām zināšanām un veselīgām sabiedrības normām, pastāvīgi nokļūst spriedzes situācijā. Un spriedze ir garantija, ka pastāvīgi slimosim, saķersim to vai citu vīrusu.
VAIRĀK LASI VISVALŽA BEBRIŠA GRĀMATĀ “ESI PATS UN JŪTIES LABI!”
Vakcīna, kā zināms, ir novājināts vīruss, kas par tādu ar nolūku veidots īpaši nelabvēlīgos apstākļos. Šādu novājinātu ierosinātāju ievadot cilvēka organismā, slimību tas īsti izraisīt nevar, bet atstāj savu nosacīto nospiedumu, jo struktūra tam ir tāda pati kā slimības izraisītājam.
Savukārt cilvēka leikocīti ar tādu vīrusu vai mikrobu ātri vien tiek galā. Galu galā vakcīnu ražošana izvērtusies par milzīgu un dārgu biznesu. Savukārt tagad paskatīsimies uz ne īpaši pieskatītiem bērniem, kas basām kājām skraida pa lauku pat sliktā laikā un mūžīgi pilošiem deguniem. Tādu smalkumu kā mutautiņu šie bērneļi lieto tikai īpašos gadījumos, vienkārši nošņaukājas, iešņauc uz iekšu, lai puņķi nepilētu, un skrien tālāk.
Izrādās, pareizāk ir šņaukt degunu uz iekšu, nevis pūst uz āru!
Un kas notiek? Gripas un citi vīrusi nonāk kuņģī, iešņaucot tos iekšā gluži “kā pa spalvai”, jo tieši tādā virzienā aug deguna matiņi.
Savukārt kuņģī ir sālsskābe, no vīrusa viedokļa nežēlīgi apstākļi, kuros tas tāpat iet bojā, bet vīrusa vai mikroba “matricu” organisms piefi ksē. Tātad šņaucot uz iekšu, netiek traumēta gļotāda un veidojas dabīga vakcīna pret katru noteikto vīrusu. Šņaucot uz āru, dabīga vakcīna neveidojas, mums tā jāpērk, jāmaksā par mutautiņiem, bet visi to pieņem kā normu.
Nevajag neko noliegt, bet saprast procesu — būsim paši, vairosim tās vakcīnas, kuras var izstrādāt mūsu organisms.
Potes pret smagām slimībām, piemēram, poliomielītu, ērču encefalītu, tomēr būs vajadzīgas vienmēr, bet ar gripu cilvēks veiksmīgi tiek galā pats. Tiesa gan, sabiedrībā nesapratīs, ja šņauksiet degunu uz iekšu — to vajag darīt vienatnē, tualetē vai vannasistabā. Izvēle ir paša rokās, bet tas ir vēl viens veids, kā kļūt bagātākam — ietaupīt naudu pašu interesējošām lietām un nodarbēm, nevis izdot par ārsta apmeklējumiem, vakcīnām un mutautiņiem, kas, starp citu, ir miljardu bizness. Ar to nebūt negribu ignorēt civilizāciju un tās vispāratzītās normas — arī man pie rokas ir gan dezinfekcijas līdzekļi, gan mutautiņi, tikai vērts padomāt, cik un kā tie lietojami.
Kā vienkāršu salīdzinājumu tam, kas ir stereotips, varu minēt Taizemē redzēto — taizemiešu ir 59 miljoni, latviešu — knapi divi. Pie mums pierasts arī mērci ēst ar dakšiņu, kas pa lielākai daļai paliek uz šķīvja, lai cik garda būtu, kamēr taizemietis ķersies pie karotes, un nekas neies zudībā. Kuram tad šai situācijā pieeja saprātīgāka, bet kurš seko stereotipam?
Es vienkārši mudinu katru situāciju izvērtēt no veselā saprāta viedokļa! Esmu bijis faktiski visos kontinentos, zinu daudzu un dažādu tautu paražas.
Ir lietas, kas visiem cilvēkiem ir kopējas: kad ir nakts, cilvēki iet gulēt, bet, kad spīd saule, — iet uz darbu. Ir tādas lietas, ko pat Bebrišs nevar novērst! Kad to ievēro, esi brīvs.
Ja neievēro, esi spriedzē, jo atmet ar roku elementārai higiēnai, pasaules, visas cilvēces atzītām lietām.