Triglicerīdu līmenis asinīs ir ļoti svarīgs rādītājs, kas, tāpat kā holesterīna daudzums, tiek ņemts vērā, novērtējot aterosklerozes attīstības risku.
Triglicerīdi pieder pie taukiem un ir galvenais organisma šūnu enerģijas avots. Asinīs tie nonāk pa diviem ceļiem: pirmais – ar uzturu, otrais – organisms to rada pats.
No pārtikas produktiem galvenie triglicerīdu avoti ir trekna gaļa, zivis, piena produkti, augu eļļa (saulespuķu, kukurūzas u. c.).
Savukārt organismā lielākais šo tauku piegādātājs ir aknas, bet par atlikušo daudzumu parūpējas zarnu trakts.
Triglicerīdu daudzuma palielināšanās asinīs var notikt jau 15–20 minūtes pēc maltītes, bet samazināšanās – tikai pēc 9–12 stundām. Noturīgs triglicerīdu līmenis var liecināt par dažādiem organismā esošiem traucējumiem.
Jāņem vērā, ka paaugstinātu triglicerīdu līmeni asinīs var izraisīt ne tikai uzturs, bet arī virkne medikamentu, piemērām, beta blokatori, diurētiķi, orālie kontraceptīvie līdzekļi, steroīdi. Sievietēm šo tauku līmenis paaugstinās arī grūtniecības laikā – tas saistīts ar šajā periodā organismā notiekošām hormonālajām izmaiņām.
Savukārt, ja analīzes uzrāda pazeminātu triglicerīdu līmeni, ir pamats runāt par hroniskām plaušu un nieru kaitēm, paaugstinātu vairogdziedzera darbību, miastēniju. Līmenis var pazemināties arī apdegumu un traumu gadījumā, ja cilvēks slikti ēd, lieto C vitamīnu.
Paaugstināts triglicerīdu līmenis var būt, ja ir:
* sirds išēmiskā slimība;
* hipertoniskā slimība;
* ateroskleroze;
* hroniska nieru mazspēja;
* aptaukošanās;
* vīrushepatīts un aknu ciroze;
* podagra;
* alkoholisms;
* cukura diabēts;
* hipotireoze;
* akūts un hronisks pankreatīts.
Asinis analīzei tiek ņemtas no vēnas, un pirms to nodošanas 12 stundas jāatturas no ēšanas (drīkst dzert tikai ūdeni).
Ārsts var ieteikt pirms asins nodošanas īsu laiku nelietot kādu konkrētu medikamentu, piemēram, diazepamu, interferonu, heparīnu. Bet, kad asinis nodotas, pacients var atkal atgriezties pie ierastās diētas un atsākt lietot zāles.