Daudzi vēlētos ieskatītos nākotnē, daži pat dodas pie gaišreģiem un ezoteriķiem, mēģina izskaitļot gaidāmos notikumus pēc dzimšanas datuma vai rokas līnijām.
Joprojām neatbildēts ir jautājums, vai tas vispār ir vajadzīgs – krāpnieciska zīlniece vai nepieredzējis ezoteriķis var pateikt ko nepatīkamu, vēl paņems par to naudu, bet tu paliksi viena ar savām domām.
Tāda ir cilvēka daba, ka domās mēs sākam zemapziņā veidot ne tās priecīgākās ainas, tādējādi paši sevi programmējot.
Ja tic ezoteriķiem, Visums redz un dzird katru tavu domu, atsaucas un cenšas izpildīt. Ja iedomāsimies drūmas ainas, tāda arī izdosies nākotne.
Ābrams Linkolns reiz sacījis: “Cilvēki ir tik laimīgi, cik izlēmuši tādi būt.” Tāpēc veiksmīgai nākotnei vispirms jāiemācās pozitīvi domāt.
Kārtējā dzīves diena izdosies labi, ja no rīta, atverot acis, tu uzreiz pieņemsi lēmumu, ka viss izdosies labi. Pat ja ir apmācies un lietains laiks, jāpriecājas par katru jaunu dienu. Nezini, kā to izdarīt.
Pieej pie loga un paskaties, cik mākslinieciski rit pilieni pa rūti, cik zaļa kļuvusi lapotne. Paklausies, kā mierinoši grabina lietus, cik audzelīgs kļuvis gaiss.
Savukārt 28. februārī, kas šogad nepavisam nav februāra pēdējā diena – un tādas ir tikai reizi četros gados – izveido vēlmju sarakstu, kuru pēc tam katru dienu pārlasīsi un domās iztēlosies, kā tās jau piepildījušās. Bet par to vien būs par maz, jo katru dienu ir jāsper kaut mazs solītis to virzienā.