Stiprās sāpes, ko izraisa nieru koliku lēkme, ir viena no visnepatīkamākajām nierakmeņu slimības izpausmēm.
Nieres ir orgāns, kurās “dievina” ieperināties smiltis, akmentiņi un akmeņi (no 0,1 līdz 150 mm un lielāki). Sīkie smilšu graudiņi izdalās paši – smiltis no mums birst laukā ik reizi, kad ejam kārtot mazās vajadzības, tikai mēs to nejūtam.
Toties lielie akmeņi mēdz nonākt urīnceļos, tur iestrēgst, traumē gļotādu, kas izraisa spazmas, bet tās savukārt vēl vairāk bremzē akmeņu virzību. Urīns uzkrājas nieres bļodiņā, hidrostatiskais spiediens tajā paaugstinās, un rodas stipras sāpes. Pamazām tas noved pie nieraudu bojāšanās un bojāejas.
Galvenais akmeņu veidošanās cēlonis nierēs ir ūdens un sāļu līdzsvara zudums organismā. Tā cēloņi var būt dažādi: ciets dzeramais ūdens, pārāk daudz lietots minerālūdens un vārāmais sāls, vairogdziedzera un hipofīzes funkciju traucējumi, infekcijas. Nereti akmeņu veidošanās sākas, ja ir traucēta urīna attece un tas sāk nogulsnēties organismā, piemēram, gulošiem slimniekiem.
Nierakmeņi ir kā bumba ar laika degli. Slimība var gadiem ilgi sevi nekādi neizpaust. To, ka organismā radušies kaitīgo izrakteņu krājumi, cilvēks parasti uzzina, kad uz it kā absolūtas veselības fona sāk parādīties sāpes jostasvietas rajonā (lielākoties vienā pusē), kas atstarojas dzimumorgānos, urīnpūslī vai gurnu priekšējā virspusē, reizēm izraisot drebuļus, vemšanu un biežu, toties pieticīgu un sāpīgu urināciju.
Lēkme var ilgt no dažām stundām līdz pat pāris diennaktīm, kuru laikā sāpes te periodiski pierimst, te atsākas no jauna. Pēc tam cilvēks atkal jūtas pilnīgi vesels: sak, sāpes pārgāja, un labi.
No apakšīrniekiem jāatbrīvojas
Saprotams, no nelūgtajiem un nevēlamajiem apakšīrniekiem ir jāatbrīvojas – arī tad, ja lēkmes ir retas. Pirmkārt, akmeņi traumē un izmaina nieru audus.
Otrkārt, tie draudzējas ar uroģenitālās sistēmas infekcijām: baktērijas paslēpjas akmeņu porās un kļūst nepieejamas gan imūnšūnām, gan antibiotikām.
Treškārt, akmeņi traucē normālu urīna plūsmu, veidojas nogulsnējumi – lieliska vide, kur vairoties baktērijām. Tieši tāpēc ļoti bieži urīnceļu aizsprostošanās iet kopsolī ar infekciju. Šis nejaukais pārītis spējīgs neatgriezeniski noārdīt nieru audus.
Ja tā noticis, urīnceļš no akmens jāatbrīvo nekavējoties, pretējā gadījumā var nākties zaudēt nieri.
Ārstēšana atkarīga no analīžu rezultātiem. Pārbaudot pacienta urīnu, ārsti nosaka akmeņu izcelsmi un piemeklē tiem atbilstīgu terapiju.
Pēc ķīmiskā sastāva nieru minerālus iedala trīs veidos.
* Urāti (sastāv no urīnskābes sāļiem) galvenokārt ir dzeltenbrūni, gludi un cieti.
* Oksalāti (sastāv no skābeņskābes sāļiem) lielākoties līdzīgi tumšiem, ļoti cietiem koraļļiem un dažkārt izaug ļoti lieli (biežāk konstatē vīriešiem).
* Fosfāti (sastāv no fosforskābā kalcija vai magnija sāļiem) pārsvarā ir balti pelēkā krāsā, grubuļaini, ātri aug, toties viegli sadalās (biežāk mēdz būt sievietēm).
Urātu akmeņus šķīdina ar speciāli piemeklētiem medikamentiem. Taču vairumā gadījumu, īpaši, ja akmeņi ir lieli (sīkos neatkarīgi no to sastāva var izvadīt ar fizioprocedūrām un spazmolītiķiem, kā arī pastiprināti lietojot šķidrumu), ārsti var ieteikt ķirurģisku iejaukšanos. Visbiežāk tiek praktizēta saudzējošā laparoskopijas operācija, pēc kuras rētas ir minimālas un atveseļošanās periods īsāks.
Pavisam cita metode ir litotripsija – akmeņu skaldīšana ar spēcīgiem ultraskaņas viļņiem. Vispirms ar ultraskaņu nosaka precīzu akmens atrašanās vietu, pēc tam turp tiek virzīti divi savstarpēji krustojošies viļņi, kuru izraisītās vibrācijas sašķeļ akmeni gabaliņos. Taču šo procedūru tomēr nevar uzskatīt par absolūti drošu, jo ultraskaņas viļņi iedarbojas ne tikai uz akmeni, bet arī nieres audiem.
Vismazāk traumējoša ir endoskopiskā ķirurģija. Smalko un elastīgo endoskopu iespējams ievadīt līdz pašai nierei un ar šķiedru optiku vajadzīgajā vietā piebīda spēcīgu lāzeru, kas akmeni sašķeļ.
Katram akmenim sava ēdienkarte
Nierakmeņu slimības gadījumā diēta ir ārkārtīgi svarīga. Arī tā tiek izvēlēta strikti individuāli, pamatojoties uz analīžu un ultraskaņas izmeklēšanas rezultātiem.
Ja konstatēti urāti, nāksies atteikties no produktiem, kas ir bagāti ar purīniem (cepta gaļa, stipri buljoni, izņemot sakņu novārījumu, subprodukti, spināti, salāti, rutki, pupas, ziedkāposti, marinējumi, alkohols, šokolāde). Galvenie uzturā ir augu valsts un piena produkti. Urātu izvadīšanu pastiprina pētersīļi, selerijas, gurķi, meža zemenes, brūklenes, arbūzi, ķirbji.
Ja izveidojušies oksalāti, jāatsakās no produktiem, kuros ir daudz skābeņskābes un kalcija (skābenes, spināti, rabarberi, salāti, pētersīļi, ērkšķogas, bietes, pupas, tomāti, kafija un šokolāde), kā arī jāierobežo piena produkti. Skābeņskābes sāļus labi izvada āboli, īpaši to miziņa, bumbieri, vīģes, vīnogas, upenes, persiki un aprikozes.
Foto – Pixabay
Fosfātu akmeņu gadījumā ēdienkartē jāiztiek bez piena, biezpiena, sieriem un jogurtiem. Priekšroka dodama vārītai gaļai un zivīm, olām, putraimiem. Ieteicamas skābās ogas un augļi, arbūzi, skābētie kāposti, bērzu sula.
Ūdenim, kas tiek lietots dzeršanai, jābūt mīkstam. Ļoti ieteicams izmantot sniegūdeni, bet minerālūdeni labāk lietot pēc ārsta ieteikuma. Dienā jāizdzer 2–3 litri šķidruma, bet tikai, ja nav sirds vai nieru mazspējas. Un vēl. Reizi nedēļā vēlams ieviest atslodzes dienu (augļu, dārzeņu vai kādu citu).
Fitoterapija
Pret urātiem
* Līdzīgās daļās sajauc bērza lapas, melnā plūškoka ziedus, linsēklas, pētersīļu lakstus, mežrozīšu paaugļus, meža zemeņu lapas un baltā vītola mizu. Ēdamkaroti pulverī sasmalcinātā maisījuma aplej ar glāzi karsta ūdens, vāra 3 minūtes, stundu nostādina siltā vietā, tad izkāš. Dzer siltu pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
* Sajauc vienādās daļās brūkleņu lapas, maura sūrenes lakstus, pētersīļu sakni, ortosifona dzinumus, meža zemeņu ogas un lapas, kalmes sakneni un kukurūzas drīksnu. Ēdamkaroti sasmalcinātā maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, 10 minūtes karsē ūdens peldē, 2 stundas nostādina siltā vietā, tad izkāš. Dzer pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
Abi šie fitolīdzekļi jālieto 2–4 reizes gadā, viens kurss – 1,5–2 mēneši.
* Tējkaroti kukurūzas drīksnas aplej ar glāzi verdoša ūdens, 20–30 minūtes nostādina, tad izkāš. Dzer pa 1/3 glāzes 2–3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
* Pusotras tējkarotes pētersīļu lakstu un sakņu aplej ar glāzi verdoša ūdens, nostādina un lieto tāpat kā kukurūzas drīksnu.
Pret oksalātiem un fosfātiem
* Sajauc vienādās daļās bārbeles, dzeltenās kaķpēdiņas un melnā plūškoka ziedus, brūkleņu lapas, viršu, ārstniecības amoliņa un māteru lakstus un rubijas saknes. Ēdamkaroti sasmalcinātā maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, 10 minūtes karsē ūdens peldē, 2 stundas nostādina siltā vietā, tad izkāš. Dzer pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
* Sajauc līdzīgās daļās bārbeles augļus, brūkleņu lapas, ārstniecības amoliņa, rūtas, kailās trūkumzālītes, māteres un asinszāles lakstus, rubijas saknes un kukurūzas drīksnu. Gatavo un lieto tieši tāpat kā iepriekšējo maisījumu.
* Vienādās daļās sajauc sētložņu lakstus, rudzupuķu ziedus, milteņu lapas, kailās trūkumzālītes lakstus, kukurūzas drīksnu, rūtas lakstus, madaras saknes un diļļu sēklas. Ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, 10 minūtes karsē ūdens peldē, 2 stundas nostādina, tad izkāš. Dzer pa 1/4 glāzes 4 reizes dienā pēc ēšanas.
Šo maisījumu lietošanas ilgums ir tāds pats kā pret urātu akmeņiem. Lietošanas kursu starplaikos ieteicami šādi augu uzlējumi:
* tējkaroti kailās trūkumzālītes sakņu aplej ar glāzi verdoša ūdens, 20–30 minūtes nostādina, tad izkāš un dzer pa 1/4 glāzes 3 reizes dienā pusstundu pēc ēšanas;
* tējkaroti bārbeles ziedu aplej ar 1,5 glāzēm verdoša ūdens, 15 minūtes nostādina, tad izkāš un dzer pa 1/4 glāzes 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas;
* ēdamkaroti brūkleņu lapu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, 30–40 minūtes nostādina, tad izkāš un dzer pa pusglāzei 4 reizes dienā pēc ēšanas.
Uzmanību! Daži maisījumos iekļautie augi var iedarboties ne tikai uz nierēm, bet arī uz citiem orgāniem, tāpēc pirms fitoterapijas kursu sākšanas, īpaši tiem, kam ir kāda hroniska kaite, vēlams konsultēties ar ārstu.
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Aukstajā un drēgnajā laikā saasinās nieru kaites. Kā sev palīdzēt?
Pieci vingrojumi nieru labsajūtai
Nieru iekaisums – ļoti nepatīkama kaite. Kas ierosina, kā palīdz augi?