Foto – Pixabay
Esam izdomājuši visu, lai nebūtu garlaicīgi visu diennakti. Bet ir aizliegtais laiks, kad nedrīkst traucēt citus cilvēkus…
“Mūsdienu pasaule dod iespēju sazināties 24/7, bet tā nav jāizmanto, ja vien nav noticis kas ārkārtējs. Neaizmirstiet par sevi. Jums ir jābūt jūsu laikam. Jā, pasaule gaida…” spriež publicists un žurnālists Aleksejs Beļakovs.
Kādā svētdienas rītā man pienāca Whatsapp ziņa: “Aleksej, vai varat tagad runāt? Es gribu kaut ko precizēt. Rakstīja godājams kungs, kāda mana raksta varonis. To es viņam nosūtīju pirms pāris dienām – pārbaudīt citātus, faktus, ciparus. Es atbildēju laipni, bet sausi: nē, es nevaru, plānoju pavadīt nedēļas nogali kopā ar meitiņu, šis ir mans privātais laiks.” Te kungs, šķiet, atcerējās, ka viņš ir tāds eiropietis, māja Londonā, Šveices konts. Un ka tagad ir svētdienas rīts. Tāpēc viņš atbildēja: “Jā, labi, rīt, paldies.”
Mēs visi esam eiropieši, bet mums joprojām nav vienkārša veselā saprāta – godbijības pret brīvdienām. Nekādu sarunu par darbu, nekādu tikšanos, nekādu “steidzamu” sarunu un apspriežu.
Brīvdienas, basta. Aizmirst visu. Bērni, spēles, iepirkšanās, kino, iedzeršana, vienkārša pavāļāšanās uz dīvāna. Nekas vairāk. Mēs mīlam sevi un tuviniekus.
Ja neesi pieprasīts ķirurgs, ne arī sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs, ne tālbraucējs, nekādas darīšanas brīvdienās. Nekādu steidzamu izsaukumu. Pagaidīsim.
Un pēc deviņiem vakarā – nekādu darīšanu. Un pat ne saziņas pa mesendžeriem, telegramiem, vatsapiem un tamlīdzīgiem kanāliem. Drīkstu piezvanīt kādam vēlā vakara stundā tikai tad, ja cilvēks to lūdz. Un es negrasos pārcelt sarunu ārpus normāla darbalaika. Tas notiek ļoti reti.
Bet vispār dzīve jāizveido tā, lai nerastos jautājumi. Man pēc deviņiem kādu traucēt šķiet morāls noziegums. It kā es būtu ielauzies svešā mājā: “Vai jūs atpūšaties, hehehe?” Bet es jums palīdzēšu pamosties!”
Mums tagad ir dažādi komunikācijas veidi. Mēs esam izdomājuši visu, lai mums nebūtu garlaicīgi jebkurā diennakts stundā. Bet ir aizliegtais laiks, kad cilvēkus nedrīkst traucēt. Šis noteikums jāievēro katram. Mēs esam pārāk pakļāvīgi un laipni. “Labi, es atbildēšu cilvēkam, vai man ir žēl?” Jā, žēl.
Lai zvana saviem tuviniekiem, saviem kaķiem un brālēniem. Vakars un brīvdienas ir mana privātā teritorija. Durvis aizvērušāss. Pie durvīm liela plāksnīte ar sarkaniem burtiem: “Netraucēt”.
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Desmit veidi, kā mammas negribot salauž meitu dzīvi. Komentē psihologs Labkovskis
Meitenes, nesabojājiet vīriešus! Slavenā psihologa Labkovska pārsteidzoši padomi
Es jau par vecu, lai… Kāpēc tā nevajadzētu domāt, skaidro psiholoģe