Parasti samaņas zudums iestājas kāda emocionāla satricinājuma rezultātā. Piemēram, sāpīgas procedūras laikā, ilgstoši uzturoties piesmakušās telpās, stresa gadījumā… Bet sievietēm īslaicīgs ģībonis nereti uznāk nepareizi izvēlētu tualetes piederumu dēļ, turklāt pie vainas ir ne tikai pārāk sažņaugta korsete vai krūšturis, bet arī pārāk šauras bikses.
Galvenais samaņas zuduma cēlonis ir nepietiekama galvas smadzeņu apasiņošana. Tāpēc lielāka nosliece uz to ir hipotoniķiem – cilvēkiem ar pazeminātu arteriālo spiedienu. Bieži samaņu mēdz zaudēt arī tie, kas sirgst ar anēmiju. Vēl samaņas zudums var iestāties, ja nepareizi tiek lietoti arteriālo asinsspiedienu pazeminošie preparāti.
Parasti pirms ģīboņa cilvēks sāk žāvāties, viņam uznāk nespēks, ir slikta dūša, mēdz būt pastiprināta svīšana, mušiņas acu priekšā, galvas reibonis. Apkārtējie ievēro, ka viņš bezmaz vienā mirklī kļūst bāls un apātisks.
Ko darīt šajā situācijā?
* Samaņu zaudējušais jānogulda vai jāapsēdina uz krēsla ar atzveltni.
* Jāatver logs vai durvis, lai telpā ieplūstu svaigs gaiss.
* Jāsāk ar viņu runāt – tā var novērst uzmanību no nepatīkamajām sajūtām un reizēm pat novērst samaņas zudumu.
Ir reizes, kad laikus sniegt profilaktisku palīdzību neizdodas, un cilvēks paģībst.
Kā rīkoties šādā gadījumā?
* Pirmām kārtām jāņem vērā, ka samaņas zuduma laikā muskuļi atslābinās, tāpēc jācenšas cilvēku laikus satvert, lai krītot viņš negūtu traumu.
* Cietušais jānogulda tā, lai galva būtu nedaudz atliekta atpakaļ, bet kājas – nedaudz piepaceltas. Šim mērķim var izmantot gan apģērbu, gan somu.
* Ja samaņas zudums iestājies uz ielas vai smacīgā telpā, kur nav iespēju cietušo noguldīt, viņš jāapsēdina uz krēsla, sola vai sliktākajā gadījumā – uz grīdas vai kāpnītēm. Jācenšas viņa uz priekšu saļimušo galvu noliekt iespējami zemāk – tā, lai
pleci saskartos ar ceļiem.
* Ja cilvēks jau zaudējis samaņu un pakritis, nevajag viņu purināt un mēģināt piecelt kājās. Jāatpogā viņam apģērba apkaklīte un jāatslābina josta – tas atvieglos elpošanu un uzlabos asinsriti.
Lielākoties samaņas zudumi ir īslaicīgi – tie var ilgt no dažām sekundēm līdz 3–5 minūtēm.
Ko darīt, ja samaņa neatgriežas?
* Pirmkārt, jāizmanto ožamais spirts. Nav nepieciešams to izmantot dāsni – pilnīgi pietiks, ja vates tamponam vai kabatlakatiņam uzpilina pāris pilienu un pietuvina (5–8 cm attālumā) paģībušā cilvēka degunam. Taču nav ieteicams ļaut to ostīt ilgāk par 2 minūtēm – pretējā gadījumā amonjaka šķīdums nonāk uz ādas un gļotādas un var izraisīt apdegumu.
* Ja pie rokas nav ožamā spirta, cietušā seju var apslacīt ar aukstu ūdeni, bet pēc tam ar vilnas audumu (šalli, cimdiem) vai vienkārši rokām enerģiski saberzēt deniņus, krūtis, kājas un rokas.
* Ja arī tas nepalīdz, var pamēģināt ar plaukstām saberzēt ausis vai arī vairākas reizes saspiest ausu ļipiņas.
Kad cietušais atguvies, jāpaskaidro viņam, ka vēl kādu brīdi jāpaguļ vai jāpasēž, pretējā gadījumā viņš riskē samaņu zaudēt vēlreiz.
Parasti pēc ģīboņa rodas aukstuma sajūta, parādās drebuļi, tāpēc šajā situācijā īsti vietā ir tasīte stipras saldas tējas vai kafijas.
Mēdz būt arī tā, ka samaņa tomēr neatjaunojas, neraugoties uz visiem centieniem. Tādā gadījumā nekavējoties jāizsauc ātrā neatliekamā palīdzība, jo ilgstošs samaņas zudums var izvērsties par nopietnu slimību.
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Diabētiķim pēkšņi kļuvis slikti! Kā palīdzēt?
Mazulis saindējies! Kā sniegt pirmo palīdzību?
Cukura līmeņa svārstības. Svarīgi zināt ne tikai diabēta gadījumā!
Zināšanas var izglābt dzīvību: kā atšķirt ģīboni, insultu, infarktu