Limfātiskā sistēma nodrošina cilvēkam imunitāti un aizsargā organismu. Taču reizēm tā ar saviem pienākumiem netiek galā, un tad attīstās limfadenīts – hronisks vai akūts limfmezglu iekaisums.
Ilgi nepārejošs limfmezglu uztūkums (visbiežāk zem apakšžokļa, retāk – cirkšņos un zem atslēgkauliem) ir pirmā hroniskā limfadenīta pazīme. Parasti šis process ir saistīts ar sāpēm (uzspiežot limfmezglam) un nedaudz paaugstinātu ķermeņa temperatūru (37–37,5 ºC). Paiet diena vai divas, dažreiz varbūt nedēļa, un visas nepatīkamās sajūtas pazūd līdz… pirmajai saaukstēšanās reizei.
Ja iekaisums ir spēcīgs (organismā nonācis liels daudzums slimību rosinošo mikroorganismu), var izveidoties akūtais limfadenīts, kad pietūkst vai visi limfmezgli (cirkšņos, kaklā, locītavās), ķermeņa temperatūra paaugstinās līdz 39–40 grādiem, un, pat viegli uzspiežot limfmezglam, sajūtamas asas sāpes. Visbiežāk skartajās vietās rodas strutojošs process. Slimnieka stāvoklis krasi pasliktinās, viņu nomoka drudzis, bet sāpju dēļ viņš pārvietojas ar grūtībām. Ja iekaisumu neārstē, var sākties limfmezglu audu strutojoša sadalīšanās. Cieš arī abscesam tuvu esošie asinsvadi. Rezultātā vispārējās organisma intoksikācijas (saindēšanās) dēļ slimnieks var pat nomirt.
Pirmie, kas var iekļūt riska grupā, ir tie, kas nenopietni attiecas pret ārstēšanos un samierinās ar domu, ka gan jau viss pāries pats no sevis. Taču tā nenotiek. Dažādas infekcijas slimības, to skaitā gripa, mazina cilvēka imunitāti, proti, limfātiskā sistēma arvien vājāk sāk pildīt savu tiešo uzdevumu. Tas nozīmē, ka jebkura saaukstēšanās vai pat nenozīmīga skramba, kurā nonākusi infekcija, spējīga izprovocēt limfadenītu.
Šai slimībai ir pakļauti arī tie, kas sirgst ar hroniskiem iekaisuma procesiem: furunkulozi, flegmonu (izplūdis strutojošs zemādas saistaudu iekaisums). Stafilokoki un streptokoki, izplatoties no iekaisuma perēkļa pa limfvadiem, nepārtraukti uzbrūk tuvākajam limfmezglam, pakāpeniski to noārdot.
No limfmezgla – uz limfvadiem
Saprotams, limfadenīts izraisa arī komplikācijas, visbiežāk – limfangītu (limfvadu iekaisums). Tas izpaužas kā smaguma sajūta, sūrstēšana un sāpes limfmezglu apvidū. Āda ap iekaisušo vietu apsarkst, reizēm redzamas sārtas izplūdušas dzīsliņas. Uzspiežot apsārtumam, jūtamas stipras sāpes. Ķermeņa temperatūra var paaugstināties līdz 38–39 grādiem, slimniekam ir drudzis. Ja limfangīts attīstījies ekstremitāšu limfmezglos (elkoņos, ceļgalos, padusēs), visniecīgākā rokas vai kājas kustība sagādā neciešamas sāpes. Tāpēc, ja laikus nesāk ārstēt limfangītu (protams, paralēli ārstējot arī iekaisuma perēkli, proti, iekaisušo limfmezglu), iespējamas ļoti nopietnas limfātiskās sistēmas problēmas, kas savukārt var izraisīt pilnīgu imunitātes zudumu.
Pret palielinātiem limfmezgliem nedrīkst izturēties nevērīgi. Pietūkušie dziedzeri var būt ne tikai limfadenīta vai limfangīta simptoms, bet arī daudzu citu ļoti bīstamu slimību – sifilisa, limfātiskās sistēmas vēža vai kāda limfomas paveida (limfoleikoze, limfosarkoma) – izpausmēm. Liela daļa šo slimību nav izārstējamas, labākajā gadījumā izdodas panākt, lai to gaita ritētu gausi (hronisko formu). Tāpēc, ja radušās aizdomas, vilcināties ar vizīti pie ārsta nedrīkst, jo tikai speciālists spēs noteikt pareizo diagnozi.
Jo agrāk – jo labāk
Atklāts sākuma stadijā, limfadenīts viegli pakļaujas ārstēšanai. Reizēm pilnīgi pietiek ievērot mieru un likt siltas kompreses (ja limfmezgli pietūkuši ekstremitātēs, var uzlikt šinas, jo kustība ir spējīga izprovocēt slimības paasināšanos). Smagākos gadījumos, kad dziedzeris ļoti palielināts, ir augsta ķermeņa temperatūra, aizdomas par sastrutojumu, ārsts noteikti izraksta antibiotikas vai antibakteriālus preparātus (reizēm gan vienu, gan otru) – sulfanilamīdus, nitrofurānus. Ja pazīmes liecina, ka limfmezglā notiek strutojoša audu noārdīšanās (īpaši, ja šis process vēršas plašumā), vajadzīga ķirurģiska iejaukšanās, jo pastāv reāli draudi slimnieka dzīvībai. Visās slimības stadijās ieteicama fizioterapeitiskā ārstēšana.
Profilakse
Limfadenīta vislabākā profilakse ir veselīgs dzīvesveids. Fiziskas aktivitātes un norūdīšanās teicami nostiprina imūnsistēmu, neļaujot slimībām attīstīties. Uzturā vairāk jāiekļauj produkti, kas satur C vitamīnu un dzelzi: lapu salāti, spināti, griķi, citrusaugļi, mežrozīšu paaugļi, valrieksti, jo tas viss stimulē organisma aizsargspēju.
Protams, svarīgi laikus ārstēt arī jebkuru iekaisuma slimību, īpaši angīnu, un veikt mutes dobuma sanāciju (apskati un ārstēšanu). Jebkura brūce tūlīt pat jāapstrādā ar antiseptiķiem (jodu, zilajiem graudiņiem, briljantzaļo šķīdumu) vai spirtu saturošiem šķīdumiem (degvīnu, odekolonu), lai tajā neiekļūtu slimības rosinošie mikroorganismi.
Saviem spēkiem
Ja dziedzeri ir uztūkuši un sāpīgi, pirmais, ko varat darīt, – pielikt antibakteriālu ziedi vai ihtiolu un apsaitēt, pagatavot sildošu spirta kompresi. Nekādā gadījumā nedrīkst sāpošos limfmezglus masēt un berzēt, jo tas var izraisīt slimības paasinājumu. Kā sildošu līdzekli var izmantot ziepju kompreses.
* Audekla gabaliņu ierīvē ar sausām saimniecības ziepēm, pieliek pietūkušajam limfmezglam un apsien ar vilnas šalli vai lakatu.
Pret limfadenītu palīdz arī piparmētru lapu komprese.
* Ar rokām saberž 3–4 ēdamkarotes svaigu piparmētru lapu, pieliek uztūkušajam limfmezglam, pārsedz ar komprešpapīru un vates kārtiņu, piesaitē.
* Žāvētas piparmētru lapas aplej ar verdošu ūdeni, pēc 3–5 minūtēm lieko mitrumu nospiež un atdzesē. Kompresi liek tāpat kā no sausām lapām.
Ja radušās aizdomas par iespējamu abscesa veidošanos limfmezglos (uztūkums ilgi nepāriet, sāpīgi dziedzeri), var dzert jebkuru ārstniecības augu novārījumu, kam piemīt pretiekaisuma iedarbība.
Pļavas āboliņš
* Ēdamkaroti žāvētu ziedu aplej ar glāzi verdoša ūdens, 30 minūtes nostādina, tad izkāš un atdzesē. Dzer pa 1/4 glāzes 4 reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas.
Kumelītes
* Ēdamkaroti sasmalcinātu kumelīšu sakņu aplej ar glāzi verdoša ūdens, 30 minūtes nostādina ūdens peldē, tad izkāš, pielej vārītu ūdeni līdz sākotnējam tilpumam un dzer pa pusglāzei 2 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.
Priežu pumpuri
* Ēdamkaroti drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens, 30 minūtes karsē ūdens peldē, nostādina slēgtā traukā 15–20 minūtes, tad izkāš un dzer pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā 15–20 minūtes pirms ēšanas.
Māllēpes
* Ēdamkaroti sasmalcinātu lapu aplej ar glāzi verdoša ūdens, nostādina 30 minūtes, tad izkāš un lieto pa ēdamkarotei 5–6 reizes dienā tukšā dūšā.
Uzmanību! Māllēpju uzlējumu vai novārījumu drīkst lietot tikai tādā gadījumā, ja limfadenīta diagnozi apstiprinājis ārsts un ir pilnībā izslēgta limfomas, limfosarkomas vai limfātiskās sistēmas onkoloģija.
Sens un ļoti efektīvs līdzeklis ir cigoriņi. 1–2 tējkarotes sasmalcinātu sakņu vai pulvera aplej ar glāzi verdoša ūdens un dzer kafijas vai tējas vietā, bet biezumus izmanto kompresēm.
Hroniska limfadenīta gadījumā imunitātes uzturēšanai ieteicama vīna terapija – 1–2 glāzes sarkanvīna vai kagora pie pusdienām 2–3 reizes nedēļā.
Un vēl. Cilvēki, kuriem bieži mēdz būt pietūkuši limfmezgli, kategoriski nedrīkst strādāt ar jebkura veida radioizotopiem un radioaktīviem materiāliem – tas var izprovocēt limfomu.
Lai aspirīns mazāk kaitētu
Vispārzināms, ka aspirīns negatīvi iedarbojas uz kuņģi un nereti izprovocē gastrīta vai kuņģa čūlas saasināšanos.
Tas notiek tāpēc, ka acetilsalicilskābe saēd barības vada gļotādu. Izvairīties no šīs nevēlamas aspirīna blakusiedarbības var divējādi.
- Aspirīnam jāuzdzer ķīselis vai rīsu novārījums.
- Tableti sasmalcina pulverī, sajauc ar 1/4 tējkarotes cukura un tur mutē zem mēles, līdz viss pilnībā izkusis un uzsūcies.
Dabas terapeiti
Lavanda. Palīdz pret pārpūli, normalizē sirdsritmu, pastiprina organisma pretošanās spējas infekcijām, ir labs pretiekaisumu līdzeklis.
Roze. Novērš neirozes, paaugstina darbspējas, normalizē endokrīno dziedzeru darbību, paaugstina ādas elastību, mazina tās iekaisumu un lobīšanos.
Paeglis. Mazina bailes, novērš apātiju, stiprina nervu sistēmu, veicina ātru ādas reģenerāciju, kalpo infekciju profilaksei.
Egle. Noņem spriedzi, attīra bronhus un plaušas, paaugstina imunitāti, atjaunina ādu, novērš strutainu pūtīšu izsitumus.
Greipfrūts. Normalizē tauku maiņas procesus, pazemina svaru, uzlabo aknu darbību, paaugstina organisma pretošanās spējas infekcijām, attīra asinis un limfu, balina ādu.
Vaniļa. Palīdz pret bezmiegu, atvieglo pirmsmenstruālā sindroma simptomus, paaugstina ādas elastību un tvirtumu, novērš kairinājumus.
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Viltīgās kakla sāpes. Kā saprast, cik nopietna ir kaite un vai jādzer antibiotikas?
Astoņi vēža profilakses baušļi. Dzīvesveids ir ļoti svarīgs!