Senioru kaites: trauksme, reiboņi, aizdusa, “sajukušas domas”. Kā palīdzēt?

Foto – Pixabay

Ir gana daudz vainu, kas satrauc cilvēkus, kuri pārkāpuši pusmūža slieksnim, piemēram, iekšējs nemiers, galvas reiboņi, aizdusa, sajukušas domas… Kas īsti ar viņiem notiek?

Reti gados vecākiem cilvēkiem ir tikai kāda viena kaite. Parasti to ir vairākas, kas savukārt stipri vien apgrūtina diagnostiku, jo viena slimība spēj nomaskēt citu un jo īpaši uz organisma vispārējās novājināšanās fona.

Piemēram, stipras sāpes locītavās mazina uzmanību pret sāpēm krūtīs, ko izraisījis infarkts. Vecāki cilvēki sevišķu uzmanību arī nepievērš krasam ķermeņa svara zudumam, kas var būt onkoloģiskas saslimšanas vai vairogdziedzera darbības traucējumu rezultāts.

Tikai vispusīga izmeklēšana ļauj pateikt gados veca cilvēka sliktās pašsajūtas patiesos cēloņus, tāpēc arī tuviniekiem vēlams sekot pārmaiņām, kas rodas ģimenes locekļu uzvedībā, uzturā, miega režīmā vai urīnpūšļa darbībā.

Pamanītās novirzes ne vienmēr saistāmas tikai ar novecošanu. Ja, piemēram, vectēvs pēkšņi kļuvis apātisks, ātri nogurst un atsakās no maltītes, jācenšas tomēr noskaidrot iemeslus, kuru dēļ šādas pārmaiņas radušās.

Miokarda infarkts

Ja gados jaunākiem cilvēkiem sāpes aiz krūškaula ir izteikts miokarda infarkta simptoms, pusmūža vecumā infarkta gadījumā sāpes vairs nav tik izteiktas vai tās vispār izpaliek. Viņiem par miokarda infarkta tuvošanos var liecināt satraukums, apziņas traucējumi, aizdusa. Par iespējamiem infarkta draudiem nereti liecina arī līdzsvara zudums, šūpošanās, pēkšņs kritiens.

Veciem ļaudīm, kuriem ir organisma vispārēja novājināšanās, pat ar elektrokardiogrammu ir daudz grūtāk konstatēt miokarda infarktu nekā gados jaunākiem.

Pneimonija (plaušu karsonis)

Vecumā šī slimība ir daudz bīstamāka nekā jaunībā un briedumā. Pēc 80 gadiem pneimonija ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem, jo nereti diagnoze tiek noteikta novēloti.

Novājinātiem un kalsniem cilvēkiem šajos gados pneimonija var attīstīties bez tai raksturīgajiem simptomiem: klepus, sāpēm krūtīs, aukstuma sajūtas vai drudža. Novājinātais organisms uz pneimoniju atbild ar satraukumu, apjukumu, apziņas traucējumiem. Parādās miegainība, galvas reiboņi, neraksturīgs vājums, ātrs nogurums, līdzsvara zudums.

Šīs pašas pazīmes veciem ļaudīm var būt arī daudzu citu, to skaitā infekcijas slimību gadījumos.

Piemēram, infekcijas izraisīts urīnceļu iekaisums (cistīts, uretrīts) var noritēt bez raksturīgās dedzinošās sajūtas, urinācijas traucējumiem un citiem izteiktiem simptomiem.

Diabēts

Foto – Pixabay

Diabētu ātri konstatēt ir grūti pat gados jaunākiem cilvēkiem, kur nu vēl veciem, kam šī kaite var būt vēl apslēptāka, jo fizioloģiskais novecošanās process veiksmīgi spēj nomaskēt abas klasiskās diabēta pazīmes – pastiprinātās slāpes un biežo urināciju.

Veci cilvēki slāpes jūt retāk, un arī nieru funkcijas viņiem ir daudz vājākas. Kā liecina novērojumi, aptuveni 25% veco ļaužu pat nenojauš, ka viņiem ir diabēts.

Diabēts ir smaga kaite, kas apdraud dzīvību, tāpēc visiem, kas vecāki par 65 gadiem, periodiski jāpārbauda cukura līmenis asinīs.

Apendicīts

Vairumā gadījumu aklās zarnas iekaisums mēdz būt bērnībā vai jaunībā, taču tas iespējams arī mūža otrajā pusē, tikai ar to atšķirību, ka veci cilvēki to var nepamanīt, jo klasiskie simptomi – asās sāpes vēdera labajā pusē – viņiem ir daudzkārt vājāk izteiktas.

Pat ja iekaisums ir smags, vecs cilvēks var sajust izplūdušas sāpes visā vēderā. Šajā vecumā pirmais no simptomiem atkal ir satraukums un apjukums. Tāpēc, neraugoties uz to, ka cilvēkiem pēc 60 gadiem aklā zarna iekaist daudz retāk nekā jauniem, viņiem šī kaite ir daudz bīstamāka.

Hipertireoze

Šajā gadījumā palielinās vairogdziedzeris un izdalās pārāk daudz hormonu. Rezultātā pastiprinās vielmaiņa, paātrinās pulss, parādās roku trīce, uzbudinātība, pastiprināta svīšana, aizdusa. Taču veciem cilvēkiem pastiprinātās vielmaiņas vietā nereti mēdz būt vispārējs nespēks, satraukuma sajūta un apziņas traucējumi.

Ja izdodas laikus atklāt hipertireozi, to var sekmīgi izārstēt pat ļoti veciem cilvēkiem, bet, ja kaite tiek ielaista, krasi palielinās miokarda infarkta risks.

Tajā pašā laikā vecu un vientuļu cilvēku sūdzībām par nespēku, sliktu dzirdi vai redzi var būt pavisam citi iemesli – tā var būt elementāra vēlme piesaistīt sev tuvinieku uzmanību, tādējādi cenšoties kaut kādā ziņā mazināt smago vientulības sajūtu.

Nav arī nekāds noslēpums, ka daudzi, kas sirgst ar vairākām hroniskām slimībām, lieto ļoti daudz medikamentu: galvenokārt miegazāles, vēdera izeju mīkstinošos un urīndzenošos līdzekļus, sirds un nervu zāles. Tāpēc nereti neparastu simptomu parādīšanās cēlonis ir vienlaikus lietoto medikamentu blakusiedarbība, ko ne vienmēr iespējams paredzēt.

Ģimenē obligāti uzmanība jāpievērš tam, kādas zāles lieto gados vecais cilvēks, un jāņem vērā to visizteiktākie blakusefekti. Piemēram, nomierinošie (sedatīvie) un miega līdzekļi var izraisīt apziņas un līdzsvara traucējumus. Pretiekaisuma līdzekļi, ko lieto pret artrītu, var izprovocēt asinsspiediena paaugstināšanos un čūlas slimības saasināšanos.

Daži vēdera izeju mīkstinošie un urīndzenošie preparāti spēj izsaukt niezi un citas alerģiskas reakcijas. Savukārt zāles, kas tiek lietotas pret alerģiju (piemēram, dimedrols, tavegils), var būt miegainības, apātijas un domu sajukuma cēlonis.

Bieži vien ģimenes ārsts pat nezina, kādas zāles lieto viņa pacienti, īpaši, ja 70–80 gadu vecais pacients ārstējas ne tikai pie terapeita, bet arī citiem speciālistiem: neiropatologa, ķirurga, endokrinologa, gastroenterologa un citiem speciālistiem.

Tādos gadījumos ieteicams sastādīt ārstu izrakstīto medikamentu, kā arī lietoto bezrecepšu preparātu sarakstu, iekļaujot tajā arī vitamīnus, pārtikas piedevas, ārstniecības augus un homeopātiskos līdzekļus. Tad, ja vecā cilvēka uzvedība vai viņa pašsajūta radīs aizdomas vai satraukumu, tas noteikti jāparāda ārstam, jo tas ļaus atvieglot diagnozes noteikšanu.

Nereti mēdz būt arī tā, ka vecs cilvēks turpina lietot zāles, kurām beidzies derīguma termiņš, tāpēc tuviniekiem laiku pa laikam jāpārbauda mājas aptieciņa. Ja vecs cilvēks ilgstoši ir nomākts un apātisks, iespējams, viņam nepieciešama psihiatra palīdzība vai arī jāpārtrauc lietot kādu konkrētu medikamentu.

LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!

Locītavas sāp gan senioriem, gan jauniešiem. Kā rīkoties?