Ir ļoti nepatīkami atrasties cilvēku kompānijā, ja viņi patiešām uzskata, ka viss apkārt notiekošais ir tiešs aizvainojums viņiem vai kaut kādā ziņā ir saistīts ar viņiem.
Tas, ko cilvēki tev saka un dara, ir daudz vairāk saistīts ar viņiem nekā ar tevi. Cilvēku reakcija pret tevi ir atkarīga no viņu uzskatiem, sāpēm un pieredzes. Tas, vai cilvēki uzskata tevi par apbrīnojamu vai arī tieši pretēji – par vissliktāko, atkal ir vairāk atkarīgs no viņiem un no tā, kā viņi skatās uz pasauli.
Mēs gan neiesakām, ka vajadzētu ieslīgt arī pretējā galējībā un kļūt par sevis pārņemtu narcisu un ignorēt visus viedokļus un komentārus, kurus saņemam no citiem. Mēs vienkārši apgalvojam, ka ievērojams daudzums sāpju, vilšanās un skumju mūsu dzīvēs nāk tieši no tendences uzņemt visu personīgi. Lielākajā daļā gadījumu, ir daudz produktīvāk un veselīgāk nepieturēties pie citu cilvēku labajiem vai sliktajiem viedokļiem par tevi un rīkoties pašam ar savu intuīciju un saprātu gida lomā.
Pavēro savu atbildi
Kad kaut kas strespilns atgadās sabiedriskā situācijā, kāda ir tava atbilde? Daži cilvēki rīkojas uzreiz – bet bieži vien tas var novest pie nelāgām sekām. Citi kļūst dusmīgi vai bēdīgi. Un tomēr citi sāk just žēlumu pret sevi, jūtas kā upuri un sāk domāt: “Kāpēc citi cilvēki nevarētu uzvesties labāk?”
Šāda veida atbildes nav veselīgas vai palīdzīgas. Patiesībā katru reizi, kad atbildei trūkst objektīva ieskata par situāciju un notiekošo, mēs mēdzam uztvert lietas pārāk personīgi. Mēs visi kādreiz pieļaujam šo kļūdu.
Ja kāds dara kaut ko tādu, kam mēs nepiekrītam, mēs mēdzam to interpretēt kā personīgu uzbrukumu…
– Tavi bērni nesakārto savas istabas? Viņi ar nodomu saceļas pret tevi!
– Tava otra pusīte neizrāda pieķeršanos? Tu viņam noteikti nerūpi!
– Darba kolēģi rīkojās neiejūtīgi darbā? Viņi mani ienīst!
– Kāds mūs sāpināja? Visi noteikti cenšas mums ieriebt!
Daži cilvēki pat uzskata, ka dzīve pati par sevi ir sazvērējusies pret viņiem. Bet patiesība ir tāda, ka gandrīz nekas dzīvē nav personīgs – lietas notiek vai arī nenotiek un reti kad tas ir specifiski par kādu.
Cilvēkiem ir emocionālas problēmas, ar kurām mēģina tikt galā, un tas dažreiz viņus padara rupjus, neapdomīgus un noliedzošus. Viņi dara visu, ko vien var, lai situāciju labotu vai arī pat nenojauš par savām problēmām.
Jebkurā gadījumā tu vari iemācīties beigt interpretēt viņu uzvedību kā personīgus uzbrukumus un tā vietā redzēt tās kā nepersoniskas situācijas (kā suņu rejas tālumā vai bites dūkoņu pie auss), uz kurām tu vari atbildēt ar mierīgu prātu vai neatbildēt vispār.
Mantras, kā neuztvert visu personīgi.
– Tu nevari uzņemt lietas pārāk personīgi, pat ja tās tādas šķiet. Reti kad cilvēki darīs lietas tevis dēļ. Viņi dara lietas paši sevis dēļ.
– Tu varbūt arī nespēj kontrolēt visas lietas, kuras cilvēki saka un dara, bet tu vari izlemt, ka tās tevi neiespaidos.
– Tu izjutīsi milzīgu brīvības sajūtu brīdī, kad vairs tik ļoti neuztrauksies par citu cilvēku uzskatiem un uzvedību. Tas, kā cilvēki pret tevi izturas, ir viņu problēma, tas, kā tu uz to reaģē ir tavējā.
– Uzņem konstruktīvu kritiku nopietni, bet ne personīgi. Ieklausies, kas viņiem ir sakāms un tad rīkojies saskaņā ar savu intuīciju un prātu.
– Tu esi pietiekami GUDRS, LABS un SPĒCĪGS. Tev nav nepieciešams citu cilvēku apstiprinājums – tu apstiprini pats sevi.
– Ja tu patiesi vēlies uzlabot savu pašpārliecinātību un pašvērtējumu, pārtrauc ļaut citiem cilvēkiem būt atbildīgiem par tiem. Neļauj citiem cilvēkiem dominēt pār tavām jūtām.
– Visi cietākie, aukstākie cilvēki, kurus esi saticis, reiz ir bijuši tik maigi un jauki kā zīdaiņi. Un tā ir dzīves traģēdija. Tāpēc, kad cilvēki ir rupji, pretī esi pieklājīgs un jauks.
– Sniedz sev apkārtesošajiem “atpūtu”, kuru tu esi cerējis, ka pasaule tev dos pašam savā “sliktajā dienā” un tu nekad, nekad to nenožēlosi.