Ir daudz dažādu praktiski nekļūdīgu veidu kā noteikt, cik svaigi un kvalitatīvi ir tie vai citi produkti.
Gaļa
Ieteicamāk priekšroku dot jaunlopu gaļai, kuru viegli var atšķirt pēc krāsas. Piemēram, līdz 2 gadus veca jaunlopa gaļai krāsa ir no gaiši sārtas līdz gaiši sarkanai, un blīvi balti tauki.
Pieaugušiem lopiem (2-5 gadus veciem) gaļa ir koši sarkana, savukārt veciem dzīvniekiem – izteikti tumši sarkanā krāsā, bet tauki dzelteni.
Labas kvalitātes gaļa ir pārklāta ar plānu bāli rozā vai bāli sārtu garoziņu, bet griezuma vietā nedaudz mikla un elastīga. Gaļas sula ir sārta, caurspīdīga.
Par gaļas kvalitāti var spriest arī pēc smakas. Šim nolūkam sakarsēts nazis vai dakšņa jāiedur gaļas gabalā: ja gaļa vairs nebūs pirmā svaiguma, no naža vai dakšiņas būs jūtama nepatīkama smaka. Var gaļas gabalam uzspiest ar pirkstu. Ja iespiestā bedrīte ātri izlīdzinās, gaļa ir svaiga. Ja ar pirkstu pieskaras saldētas gaļas gabalam, uz tā parādās sarkans plankums. Atkārtoti sasaldētai gaļai virskārta ir sarkana, no pieskāriena krasi pamanāms plakums neveidojas, tauki ir rozīgi, bet cīpslas koši sarkanas.
Vistas
Vistas vecumu nosaka pēc kājām. Vecām vistām kāju āda ir raupja un dzeltenīga, bet jaunām – plāna, balta, ar dzīsliņām, un arī pašas kājas ir mīkstas. Noteikt vistas vecumu var arī pēc ādas zem spārniņiem. Jo plānāka šajā vietā ādiņa, jo vista jaunāka. Vēlams pievērst uzmanību arī vistas krūškaula galiņam. jaunai vistai tas nav pārkaulojies, ir viegli saliecams.
Zivis
Svaigas zivis ir pārklātas ar caurspīdīgu gļotu kārtiņu, vēderi nav uzpūsti. Zvīņas ir gludas, spožas, blīvi pieguļ ķermenim, acis stiklainas, izvalbītas, žaunas – gaiši vai tumši sarkanā krāsā, muskuļaudi blīvi savienoti ar asakām, pagrūti atdalāmi. Bedrīte, kas veidojas, zivij uzspiežot, ātri izlīdzinās.
Noteikt zivs svaigumu var arī, iegremdējot to bļodā ar ūdeni. Svaiga zivs nogrims. Saldētai zivi žaunas kļūst nedaudz bālākas, acis iekrīt. Ja zivs sasaldēta svaiga, atsaldējot tās elastība atjaunojas. Saldētas zivs svaigumu var noteikt arī, iedurot tajā vārošā ūdeni sakarsētu nazi un to paostot. Izteikti nepatīkama smaka norādīs, ka zivs diemžēl nav vairs svaiga.
Olas
Puslitra burkā ielej ūdeni, izšķīdina ēdamkaroti sāls un iegremdē olu. Ja ola ir svaiga, tā nogrims, ja vidēja svaiguma – peldēs kaut kur pa vidu, bet ja neiegrims vispār – ola uzturā nav lietojama.
Olas kvalitāti var pārbaudīt arī, turot to pret spilgtu gaismas avotu: bojātās olās bus pamanāmi tumši plankumi. Un vēl. Tā kā uz čaumalām var būt visdažādākie mikrobi, olas ieteicams mazgāt.