Antibiotikas ir bioloģiskas izcelsmes ķīmiskas vielas, kuru vistiešākais uzdevums ir nomākt mikrobu vairošanos. To atklāšana nu jau pirms vairāk nekā pusgadsimta vārda tiešā nozīmē izglāba cilvēci: pietiek atcerēties kaut vai penicilīnu – zāles, kas uzveica pneimoniju. Taču jo efektīvāki kļūst preparāti, jo vairāk blakņu tie izraisa, pie viena iznīcinot arī organismā esošās vērtīgās baktērijas.
Taču eksistē arī pilnīgi dabiski līdzekļi ar izteiktām antibakteriālām īpašībām. Turklāt tie ir daudz stabilāki par antibiotikām, attīra organismu no baktēriju, sēnīšu un vīrusu toksīniem, neizraisot nevēlamus blakusefektus.
Bišu meistarstiķis: propoliss
Organiskajam bišu propolisam piemīt ne tikai antibiotiskas īpašības – tas piegādā organismam vitamīnus, minerālus, flavonoīdus, mikroelementus, stiprina imūnsistēmu un, pat ja tiek lietots lielākā daudzumā, neizraisa blaknes. Sevišķi aktīvs tas ir pret slimības rosinošajiem mikrobiem, vīrusiem un sēnītēm.
Lieto pret sāpēm, gripu, plaušu karsoni, tuberkulozi, mandeļu un elpceļu iekaisumu, ekzēmu, psoriāzi, herpesvīrusu, brūču dziedēšanai. Turpinās arī pētījumi par tā efektivitāti dažu vēža formu ārstēšanā.
Dzīvais ūdens: koloidālais sudrabs
Senatnē galmu dziednieki augstdzimušajām personām ieteica dzert ūdeni tikai no karafes vai krūzes, kurā bija ielikta sudraba karote. Pēc tolaiku mediķu vērojumiem, tādējādi būtiski tika samazināts risks saslimt ar dažādām saaukstēšanās kaitēm.
Arī leģendām par svētītajam ūdenim piemītošajām dziednieciskajām īpašībām ir reāls pamats – tas tiek uzglabāts sudraba traukos.
Taču par īsti dziedniecisku tiek uzskatīts koloidālais sudraba šķīdums ūdenī, uz kura bāzes tiek gatavoti ārstnieciskie preparāti. Tam piemīt spēcīgas antibakteriālas īpašības, un tas ir patiesi iedarbīgs pretiekaisumu līdzeklis. Sudraba šķīdumu var izmantot gan kā antiseptisku līdzekli, gan kā antibiotiku injekciju veidā. Ja, piemēram, to iepilina degunā un skalo kaklu, kad sākas iesnas, saaukstēšanās momentāni atkāpjas. Ar koloidālā sudraba šķīdumu var apmazgāt brūces un apdegumus, lai tie ātrāk sadzītu, kā arī dzert tukšā dūšā pret gastrītu.
Tējassēne – superspēcīgs antibiotiķis
Šis savdabīgais dzēriens nācis no austrumiem – no Tibetas un Senās Ķīnas. To, kas patiesībā ir šī medūzai līdzīgā substance, pagaidām līdz galam vēl nav izdevies noskaidrot nevienam. Zināms tikai, ka eksistēt pati par sevi parastā ūdenstilpē šī “sēne” nespēj – tai vajadzīga vide, kas tā vai citādi ir līdzīga tējai.
Reizēm tā tiešām mēdz izaugt pati no sevis dīķos, kur cita starpā ir arī kaut kādi augi, kas ūdenim piešķir tējas īpašības. Taču galvenokārt tā tiek audzēta mākslīgi: mājās burkā uz palodzes, bet rūpnīcās – milzīgos toveros.
Tiesa, tas, ka tējassēne ir ārkārtīgi spēcīgs antibiotiķis, noskaidrots pavisam nesen, kaut gan senatnē cilvēki to noteikti zinājuši un tāpēc arī sēni audzējuši. Tējassēnes sastāvā ir cilvēka organismam ļoti nozīmīgas vielas: C, B, P, D vitamīns, organiskās skābes, fermenti. Tai piemīt arī neizskaidrojamas antibakteriālas īpašības, kas tās uzlējumu padara par vērtīgām zālēm pret ļoti daudzām slimībām. Regulāri dzerot tējassēnes uzlējumu, būtiski nostiprinās imunitāte, kā arī visai ātri var atbrīvoties no avitaminozes, attīrīt zarnu traktu, uzlabot matu stāvokli, bet galvenais – tā viegli un ātri noņem visus iekaisumu simptomus.
Sārtais ziediņš: ehinācija
Purpursarkano ehināciju daudzi labprāt audzē dārzā, jo tās spilgtie ziedi priecē acis jau pa gabalu. Taču ne visi zina, ka šī košā puķe ir arī vērtīga dabas dāvāta antibiotika. Tās dziednieciskās īpašības ir ļoti plašas, jo augs satur sveķvielas, dažādas skābes, 1,3% ēteriskās eļļas, kuras sastāvā ir vairāk nekā 30 bioloģiski aktīvu savienojumu.
Auga lapās un ziedos uzkrājas arī neorganisko skābju sāļi, metālu katjoni, mikro- un makroelementi, to skaitā tik ļoti nepieciešamie kobalts un selēns. Ehinācija ne tikai ārstē infekcijas slimības, bet arī paaugstina organisma noturību pret tām. Turklāt pavisam nesen tika atklāts, ka ehinācijas ēteriskajai eļļai ir arī pretaudzēju iedarbība.
No pavārgrāmatas: izops
Izops galvenokārt pazīstams kā garšaugs, ko plaši lieto kulinārijā. Taču kopš senseniem laikiem, liekot atcerēties arī leģendāro Hipokratu, augs sekmīgi izmantots arī dziedniecībai. Bez bagātīgā ēteriskās eļļas satura izopa lapās atklātas arī sveķvielas, miecvielas, organiskās skābes.
Visvairāk eļļas ir nevis auga lapās un kātos, bet ziedkopās, tāpēc tieši tās galvenokārt izmanto ārstniecisko izvilkumu pagatavošanai. Pirmām kārtām izops ieteicams visiem tiem, kas sirgst ar neirozēm un stenokardiju. Bet kā antibiotisku un pretiekaisumu līdzekli to izmanto skalošanai pret elpceļu slimībām, klepu, bronhītu, bronhiālo astmu, stomatītu, balss zudumu.
Iekšķīgi auga uzlējumu lieto, ja radušies gremošanas sistēmas traucējumi, bet ārīgi izopa novārījums palīdz dziedēt brūces un čūlas, kā arī mazināt pastiprinātu svīšanu.
Jūras dzelmju dāvana: laminārija
Apbrīnas vērta antibiotika ir arī ūdensaugu ciltij piederīgā laminārija, ko mēdz dēvēt arī par jūraskāpostiem.
Laminārijai piemīt ļoti augsta antibakteriāla un pretvīrusu aktivitāte, to izmanto cīņai ar akūtām un hroniskām baktēriju, vīrusu un sēnīšu izcelsmes kaitēm. Piemēram, iekšķīgi to lieto pret vīrusu izcelsmes saaukstēšanās slimībām un gripu, angīnu, faringītu, mutes dobuma un smaganu kaitēm, kā arī uroģenitālās sistēmas slimībām.
Universāls pretvīrusu līdzeklis
Rudenī, kad ar katru dienu pietuvojamies aukstā gadalaika slieksnim, noteikti ir vērts parūpēties par savu veselību, nostiprināt imunitāti un laikus sagatavoties iespējamām saaukstēšanās slimībām un vīrusu infekcijām. To var darīt, piemēram, katru dienu dzerot ehinācijas tēju (žāvētos ziedus aplej ar verdošu ūdeni un 30–40 minūtes nostādina). Par ļaunu nenāks arī universāls pretvīrusu izvilkums:
* sasmalcinātas ehinācijas saknes, žāvētu timiānu un izopu (no katra pa 10 g) aplej ar 90 ml spirta un vienu nedēļu nostādina tumšā vietā. Lieto pa 20–30 pilieniem vienu reizi dienā pirms ēšanas. Ja tomēr gadījies saaukstēties, ar izvilkumu ierīvē muguru starp lāpstiņām.