Šajā rakstā mēs pavēstīsim jums stāstu par Eiropas pēdējo raganu – Annu Geldi (Anna Göldi). Viņa bija pēdējā ragana, pēc vēsturnieku vārdiem. Bet vai tas tā ir patiešām?
Reiz, tālajā 1743.gadā spoguļu meistars Luī Arpo izgatavoja spoguļu mākslas šedevru. Spogulis tapa no tīra ozolkoka un tika pārklāts ar zelta krāsu.
Savā laikā par spoguļa īpašniecēm kļuva karaļa Ludviķa XY mīļākās marķīze de Pompadūra un grāfiene Dibarī. Tiesa, pie pēdējās zelta eņģeļi, kas greznoja šedevru, pabija neilgi un mīklainos apstākļos atkal atgriezās pie sava radītāja.
Tajā laikā Luī Arpo tika uzskatīts par vienu no labākajiem spoguļu meistariem. Vispār viņš bija neviennozīmīga figūra, diezgan noslēpumaina. Ir pierādījumi, ka viņš nodarbojies ar melno maģiju un bijis slepenu savienību dalībnieks.
1764.gadā šo spoguļu mākslas šedevru iegādājas Anna Geldi, kas tajā laikā bija pazīstama Šveices ragana. Viņa uzliek spogulim lāstu un uzdāvina to sava mīļākā sievai. Pēc vairākām dienām sāncense nomirst.
Tieši ar šo nāvi arī sākas mīklainais notikums ar spoguli kā slepkavu. Žurnālists un rakstnieks Valters Hauzers daudzus gadus pētījis Annas Geldi dzīvesstāstu. Viņam ir zināmas daudzas Eiropas pēdējās raganas likteņa nianses. Bet tā Annu sauks vēlāk. Un Annas Geldi muzejs, kurā izstādīts Geldi ģimenes ģenealoģiskais koks, kļūs par savdabīgu svētceļojumu vietu.