Viens no onkoloģisko saslimšanu profilakses noslēpumiem ir speciāli piemeklēta diēta, kurā svarīga vieta ierādīta ar vitamīniem un antioksidantiem bagātiem produktiem, pirmām kārtām – svaigiem dārzeņiem, augļiem, ogām un zaļumiem.
Veselības sargi
* Paši galvenie no tiem ir ķirbji, bietes, rāceņi, paprika, topinambūrs, āboli, bumbieri, citroni, apelsīni, kivi, arī diļļu, pētersīļu, spinātu, pastinaka, selerijas, lupstāja un citi zaļumi.
* Sezonas laikā jācenšas vairāk ēst ogas: mellenes, zilenes, meža zemenes, kaulenes, brūklenes, ķiršus, dzērvenes, aronijas, pīlādžus.
* Daudzi noteikti būs dzirdējuši vai lasījuši, cik ļoti veselīga organismam ir visa daudzveidīgā kāpostu saime. Lai gan visi tiek uzskatīti par vienlīdz labiem, kā pirmie tiek minēti brokoļi. Tālāk sarakstu turpina baltie un sarkanie galviņkāposti, ziedkāposti, kolrābji, Briseles un Ķīnas kāposti. Vēl šim sarakstam varētu pievienot “ģimenei nepiederīgos” rutkus, redīsus un daikonus (balts garš redīsu dzimtas dārzenis) – tie visi satur spēcīgu pretaudzēju vielu indolu-3-karbinolu.
* Ignorēt nedrīkst arī parastos burkānus, hurmu, vilkābeli un smiltsērkšķi, kas ir bagāti ar antioksidantu beta karotīnu.
* Ēdienkarti droši var papildināt ar svaigiem un sautētiem tomātiem, kečupu (bez konservantiem) un svaigi spiestu tomātu sulu. Tomātos un to produktos ir likopīns – viela, kas aktīvi vēršas pret onkoloģisku saslimšanu.
* Vērtīgo produktu sarakstā iekļaujamas jūras zivis, zivju eļļa (kuru tagad var nopirkt kapsulās un lietot bez problēmām), aukstā spieduma augu eļļas. Visi šie produkti ir bagāti ar omega-3 polinepiesātinātajām taukskābēm, kas tāpat aktīvi stājas pretī audzēju attīstībai.
* Nedrīkst aizmirst arī sīpolus un ķiplokus, kas satur allicīnu – vielu, kas ir teicama kuņģa-zarnu trakta vēža profilaksei.
* Veselīgas ir arī sēnes, īpaši sautētas baravikas. Novērots, ka cilvēkiem, kuri regulāri lieto uzturā sēnes, pateicoties to sastāvā esošajiem sulfīdiem un selēnam, audzēji attīstās retāk.
* Klāt visam minētajam jāpievieno E vitamīnu (tokoferolu) saturošie produkti, kas tāpat vēršas pret jaunveidojumu attīstību. Tie ir jūraskāposti, graudaugu dīgsti, valrieksti, olas dzeltenums.
* Veselīga ir zaļā tēja, kakao, mežrozīšu dzērieni un uzlējumi.
* Vērsties pret ļaunajām šūnām palīdz arī savvaļas augi: ceļtekas, nātres, lakači, gārsa, kazrozes, dadži, bitenes, avotkreses, ārstniecības žodzene, lielziedu vīgrieze, krokainās purpura kazbārdes (sarkanais laimiņš), maura sūrenes, tīruma nauduļi. To jaunās lapiņas ieteicams pievienot salātiem, zupām, dārzeņu ragū, lietot kā atsevišķus ēdienus vai kā piedevas gaļai vai zivij.
Drīkst, bet piesardzīgi
* Jāierobežo banāni, kartupeļi, baltmaize no augstākā labuma miltiem – to sastāvā esošā ciete veicina rūgšanas procesus zarnu traktā.
* Vīnogas, plūmes (svaigās un žāvētās), rozīnes un dateles pirms lietošanas ieteicams applaucēt ar verdošu ūdeni, lai iznīcinātu rauga sēnītes, kas neatņemami dzīvo uz šo augļu miziņas.
* Ēdiena gatavošanā sviesta vietā labāk izmantot augu eļļas.
Kas kaitē
* Pirmām kārtām jāmin ar raugu raudzētie produkti: raudzētas mīklas maize, pankūkas, pīrādziņi, kvass, alus (nepasterizēts), mājas vīns, vīna etiķis, kefīrs, sālīti gurķi un tomāti. Tāpēc, cepot gardumus mājās, labāk izmantot mīklas irdinātāju un pārtikas sodu.
* Cepot kartupeļus, īpaši nerafinētā augu eļļā, to virspusē veidojas kancerogēnais akrilamīds. Arī citos produktos veidojas kancerogēnās un toksiskās vielas, to skaitā benzpirēns, kura kancerogēnā aktivitāte konstatēta jau pagājušā gadsimta sākumā.
* Aizliegtajā “zonā” iekļauti arī kūpinājumi – arī to ražošanā veidojas kancerogēnas iedarbības vielas (jau minētais benzpirēns un virkne citu ne mazāk kaitīgu savienojumu).
* Diemžēl būtiski jāsamazina arī saldumi, jo glikoze ir barojošs produkts vēža šūnām un uztur to aktīvu augšanu. Bet ja tā, tad cukurs, konfektes, kūkas, tortes, ievārījumi, saldie sīrupi un gāzētie dzērieni, tāpat arī medus no ikdienas ēdienkartes jāsvītro.
* Vēl viens uzdevums: pierunāt sevi ēst mazāk gaļu (īpaši sarkano) un subproduktus (aknas, plaušas, nieres). Nav vēlami arī koncentrēti gaļas buljoni. Atļauties var tikai vistas, tītara un aitas gaļu.
* Nav ieteicams aizrauties arī ar pūdētajiem sieriem (rokforu, kamambēru, brī), jo antibiotikas, ko satur pelējums, var izraisīt mutācijas un veicināt disbakteriozi. Tā kā minētie sieri tiek uzskatīti par delikatesi un daudziem tie garšo, ļoti reti ar nelielu gabaliņu sevi palutināt var.
* It kā vispārzināms, ka produktus ar bojājuma pazīmēm ēst nedrīkst, tomēr daudzi šo patiesību izliekas nezinām. Pat nogriežot pusi no nedaudz iepuvuša ābola, tomāta vai citiem produktiem, ēšanai tie ir kaitīgi. Tas pats sakāms par ārkārtīgi kaitīgo pelējumu uz riekstiem (valriekstiem, zemesriekstiem), kura aflatoksīniem piemīt ļoti spēcīgas kancerogēnas īpašības. Šā paša iemesla dēļ vēlams atturēties no tomātu pastas, kas nereti tiek ražota no nekvalitatīviem tomātiem.
* Uzmanība pievēršama arī ēdiena temperatūrai: pārāk karsts ēdiens kairina barības vada un kuņģa gļotādu un var to bojāt, kas savukārt var rosināt jaunveidojumu parādīšanos.
*Iepērkoties veikalā, obligāti jāizlasa uz iepakojuma esošā etiķete. Lai cik kārdinošs arī nešķiet produkts, ja uz etiķetes norādīts, ka izmantotas piedevas E 210, E 211–213, E 214–216, E 240, E 249–252, E 280, E 281–283, labāk naudu netērēt – tām visām piemīt kancerogēnas īpašības.
* Par stiprajiem spirtotajiem dzērieniem un smēķēšanu atgādināt lieki – viss tāpat jau sen zināms.
Nākamajā lapā piedāvājam aptuvenu ēdienkarti dienai!