Pavasaris drīz būs pašā plaukumā, un dārzos cita starpā sācies arī lielais karš ar nezālēm. No agra rīta līdz saulrietam dārziņu īpašnieki, apbruņojušies ar kapli vai kādu citu dārza inventāru, liec muguru, lai iztīrītu dobes un vagas no nezālēm: vārpatām, balandām, pienenēm, nātrēm, virzas, gārsas un vēl lērumu citu nekam nederīgu augu.
Aizaudzis dārzs, saprotams, saimniekam godu nedara, bet uzskatīt, ka no tā sauktajām nezālēm nav nekāda labuma, ir liela aplamība – visi šie dārza kaitnieki var lieliski palīdzēt paša dārznieka veselībai.
Tik ienīstā gārsa
Pēdējā laikā savu kādreizējo popularitāti pamazām sāk atgūt vasarnieku un dārzu īpašnieku tik nīstā nezāle gārsa. Patiesībā tas ir ļoti barojošs un dziedniecisks augs, kam lietošanā nav nekādu aizliegumu un ierobežojumu. Gārsa ir bagāta ar C vitamīnu, flavonoīdiem, fermentiem un fitoncīdiem, tā satur dzelzi, varu, mangānu, titānu un citas vērtīgas vielas.
Gārsa, kas ideāli noder svaigo pavasara salātu gatavošanai, pateicoties savām pretiekaisumu un organismu attīrošajām īpašībām, ir teicams un plaši pazīstams līdzeklis pret podagru – ne velti tās oficiālais nosaukums ir Aegopodium podagraria (podagras gārsa).
Tā noņem iekaisumu muskuļos un locītavās, palīdz pret reimatismu, veicina ātrāku aknu attīrīšanos, ārstē nieru un urīnpūšļa kaites (gārsa ir dabīgs un maigs diurētiķis), novērš disbakteriozes izpausmes, uzlabo gremošanas trakta un elpošanas orgānu darbību. Gārsā esošās pretiekaisumu vielas iedarbojas ne tikai iekšķīgi, bet arī ārīgi. Svaigas putriņā saspaidītas lapiņas, pieliktas podagras skartajās vietās, jūtami mazina vai pat noņem sāpes.
Gārsu ievāc auga ziedēšanas laikā. Vispirms to žāvē laukā, tad cepeškrāsnī pie zemas temperatūras (tikai 25–30 grādi).
Izžāvēto gārsu uzglabā aizvākotā stikla traukā vienu gadu. Izmanto ne tikai ārstnieciskajiem augu maisījumiem, uzlējumiem vai novārījumiem, bet arī kā piedevu ēdieniem: pievieno zupām un salātiem, kotletēm un sakņu sautējumiem.
Izmantojot gārsu dziednieciskai vannai, tās atveseļojošais efekts būs lielāks, ja vannas sagatavošanai tiks ņemtas arī gārsas saknes. Saknes izrok pēc tam, kad augs ir noziedējis. Tās rūpīgi nomazgā aukstā ūdenī un žāvē ēnā vai zem nojumes. Arī saknes uzglabā vienu gadu, taču ne stikla vai metāla traukā, bet koka lādītē.