Kad man pašai jau bija ģimene, mēs ar vīru labprāt aicinājām pie sevis draugus vakariņās. Tādos gadījumos man vai nu bija jāsēž pie šķīvja ar salātu lapām, vai arī jāatlaiž groži ar visām no tām izrietošām sekām. Rezultātā: atkal tie paši liekie kilogrami, grūtsirdība, tikšanās ar ģimeni un draugiem man vairs neradīja prieku.
Protams, pirms nopietnas uzstāšanās es saņēmu sevi rokās, svara zaudēšanas veidu lietošanā man droši vien nav konkurentu. Es ķēros pie savas iemīļotās badošanās:
• zaļās tējas diena (dažreiz pievienojot karotīti iemīļotā ievārījuma);
• trīs dienas ilga badošanās, ēdot seleriju zupu;
• griķu biezputra kā vienīgais ēdiens;
• kefīra diena;
• ūdens diena u. c.
Kad es cīņā paguru un mana griba atsacījās kalpot, es meklēju palīdzību. Izmēģināju zaudēt svaru sanatorijā “Kivač”. Starp citu, es biju ārkārtīgi apmierināta ar atpūtu, un ne tikai badošanās dēļ, par kuru bija dārgi jāmaksā, bet brīnišķīgās Karēlijas dabas, skaistā ezera, melleņu jūras, klusuma, divu nedēļu klusēšanas (es piespiedu sevi izslēgt telefonu) dēļ. Arī apmeklētās baznīcas (ar gariem un dziļi izjustiem dievkalpojumiem) un brīnišķīgā mācītāja tēva Sergija dēļ.
Es pazīstu arī doktora Volkova dalītā uztura sistēmu un vairākas reizes esmu ar viņu tikusies. Zinu, ka daudzi ir sasnieguši spīdošus rezultātus un samazinājuši svaru. Tomēr fakts, ka es gatavoju sev atsevišķi, mazā katliņā tvaicēju zivi, manā ģimenē izraisīja neizpratni un rezultātā dzīvot, tas ir, ēst pareizi kļuva tik nogurdinoši, ka es atkāpos. Rezultāts bija tāds pats — šķita, ka cita ceļa nav! Vai nu badoties, vai pieņemties svarā.
Un tad es sev pateicu:
— Pietiek, es vairs negribu ciest tāpēc, ka esmu ēdusi pēc pulksten sešiem vakarā. Es vairs negribu nemitīgi domāt par ēdienu!
Es izlasīju veselu grāmatu kalnu par pareizu uzturu un rezultātā izveidoju sev noteikumus, kuri man ļāva: atbrīvoties no bailēm pieņemties
svarā, samazināt svaru nebadojoties, noturēt svaru un, galvenais, ar pateicību izbaudīt ēdienu un tikties ar draugiem!
Uzreiz jāsaka — bez zaudējumiem neiztikt! Es centos kritiski paskatīties uz saviem ēšanas paradumiem un atmest sliktos, nomainot tos ar labajiem. Diemžēl man ir jāsaka, ka uzmanīga attieksme pret to, ko un kad mēs ēdam, ir uzdevums visam mūžam! Ja iemācīsieties izturēties pret to radoši un apgūt galvenos noteikumus, varēsiet sasniegt ļoti labus rezultātus.
Ceru, ka no agrāk rakstītā esat sapratuši, cik ļoti man garšo saldumi. Sākumā es atradu sevī spēku un atteicos no saldumiem. Rezultāti bija satriecoši — jau pirmajā nedēļā es atbrīvojos no diviem kilogramiem. Es centos pārorientēties no saldā uz sāļo. Par laimi bērnībā vecāki mums gatavoja biezputras un mums tās iegaršojās — tas ir lielisks ieradums. Liels paldies viņiem par to!
Ja agrāk es bagātīgi pārlēju biezputru ar medu vai ievārījumu, tad tagad es sāku pievienot tai vairāk sāls un ar laiku pieradu pie sāļas, nevis saldas biezputras garšas. Suvorovam esot paticis pārkaisīt gatavu biezputru ar kaltētu baraviku pulveri un uzlikt tai pāris minūtes vāku.
Nākamās grūtības man radīja jautājums, kā iztikt bez šokolādes, bulciņas vai konfektes pie tējas. Es pamēģināju nomainīt saldumus ar veselīgajiem sausajiem krekeriem. Izrādās, ka tas vienkārši bija slikts paradums — grauzt kaut ko pie tējas.
Tā bija pirmā uzvara cīņā par paradumu maiņu, un es, panākumu spārnota, negribēju apstāties pie sasniegtā.
Sākumā es atteicos no produktiem, kas jebkurā uztura sistēmā atrodas riska zonā. Pirmajā vietā (diemžēl!) bija cukurs un attiecīgi saldie cepumi un konfektes. Otro vietu ieņēma maize. (Izņemot krekerus un neraudzēto maizi.) Tālāk sekoja kartupeļi, īpaši ceptie. Es atteicos no attīrītajiem rīsiem un kukurūzas. Tajā pašā laikā es nopirku vairākas paciņas spageti no rupja maluma miltiem, bet rafinēto miltu makaronus noliku dziļāk skapī. Es jau sen biju atteikusies no sulām pakās. Tagad tām pievienojās gāzētie dzērieni.
Ja agrāk es priecājos, ka izdevās ēst vienreiz dienā (kaut vai vēlu vakarā), tad tagad es cenšos ēst ne mazāk kā četras reizes dienā.
Brokastīs es parasti izvēlos savu iemīļoto auzu pārslu biezputru. Vai biezpienu (jogurtu).Vai augļus.
Olas es neēdu bieži, bet dažreiz ar baudu pagatavoju savu iemīļoto omleti ar tomātiem. Sieru, desu un ikrus es esmu iemācījusies baudīt bez maizes, tās vietā ēdot gurķu vai lapu salātu gabaliņus. Es cenšos dzert zaļo tēju, kafiju bez kofeīna, man ļoti garšo zāļu tējas — kumelītes ar citrona gabaliņu, mežrozītes.
Uzmanību! Cīņā ar lieko svaru augļi nav nekaitīgi! Ir ļoti svarīgi atcerēties, ka augļi, izņemot brokastis, ir jāēd tad, kad mēs jūtam izsalkumu, — starp ēdienreizēm. Ir ļoti nepareizi tos ēst pusdienu beigās vai vakariņu laikā!
Pirmajā periodā — vienu vai divus mēnešus — ir ļoti svarīgi pārkārtot savu organismu, atradinot to no tik iemīļotās saldās ēdiena garšas. Vēlāk jau varēs baudīt, piemēram, vīnogu sulas džemu bez cukura, vai šokolādi, kas satur ne mazāk kā 60 procentus kakao. Nedrīkst aizmirst, ka tas ir gardums dienas pirmajai pusei!
Turpinājums – nākamajā lapā!