Foto – Pixabay
Uguns ir vienīgā stihija uz Zemes, ko nav skāris un apgānījis ļaunums. Tā ne tikai pati ir tīra, bet arī attīra visu dzīvo un nedzīvo, tajā skaitā cilvēku un visas ap viņu esošās lietas.
Ir vairāki veidi, kā uguni izmanto cilvēka attīrīšanai.
Piemēram, var vienkārši pasēdēt pie ugunskura vai krāsns, skatoties uz liesmām un domājot par dzīvi. Gluži tāpat iedarbojas sveces dzīvā liesmiņa.
Jāaizdedz svece, skaļi balsī jāpasaka tas, kas nomoka un satrauc, jāizņem no dvēseles un sveces liesmā sadedzina visas savas kļūdas, grēkus un netikumus. Dvēsele attīrīsies, un ķermenim būs vieglāk. Arī lūgšanu labāk skaitīt pie aizdegtas sveces.
Senatnē, lai cilvēki attīrītos, viņiem bija jāiziet pa vidu diviem ugunskuriem, un to pašu darīja arī ar dzīvniekiem.
Savukārt lietas attīrīja, tās turot virs ugunskura vai apdūmojot. Bet sliktās lietas vienkārši sadedzināja, lai kopā ar to fizisko apvalku pazustu arī, mūsdienu terminoloģijā runājot, to negatīvais biolauks.
Šā efekta pastiprināšanai kopā ar lietām mēdza sadedzināt dažus augus: viršus, kadiķi.