Mīlestības, skaistuma, kaislības un pat kara simbols, roze var būt neskaitāmās krāsu un formu variācijās, tai piemīt burvīga smarža, un tā joprojām pelnījusi vietu ikvienā dārzā, sākot ar robežām un beidzot ar arkām un lapenēm.
Rožu stādīšana un rūpes par tām nav tik sarežģītas kā varētu šķist. Bruņojieties ar izturīgiem dārznieka cimdiem, lai pasargātos no ērkšķiem, dārza šķērēm un pacietību, un drīz jūsu dārzā būs plaša dažādu rožu kolekcija, kas iepriecinās gan jūs, gan ciemiņus.
Rožu audzēšana
• Oriģinālās šķirnes un dabīgo rožu hibrīdi aug savvaļā vairākumā ziemeļu valstu ar mērenu klimatu.
• Dārznieki jau kopš seniem laikiem kultivējuši rozes, izveidojot pildītus ziedus un galu galā arī modernos hibrīdus ar augstu, izceltu centru, kas vairs gandrīz neatgādina seno rožu raksturīgās īpašības.
Rožu stādīšana
Podos augus var stādīt visu gadu, bet rozes var arī labi neiesakņoties.
• Rozes ar kailām saknēm jāstāda pēc pēdējām dienām, kad pieturas sals.
• Kailsakņu augus pirms stādīšanas vairākas stundas jāizmērcē spainī ar ūdeni.
• Rožu stādus pirms stādīšanas zemē jāapgriež. Smalkās saknītes jāapgriež uz pusi un lielākās par trešdaļu. Zari turklāt jāapgriež līdz aptuveni 25 cm.
• Pārliecinieties, ka, stādot rozes, potzara vieta ir mazliet zem zemes virskārtas. Rožu audzētāji var bezgalīgi strīdēties par pareizo stādīšanas dziļumu, bet patiesībā tas atkarīgs no jūsu dzīvesvietas.
Ja dzīvojat aukstākā reģionā, stādiet tās dziļāk.
Vīteņrozes viegli apgrieziet – var uzziedēt pat vecāki dzinumi.
Kopšana ietver regulāru noziedējušo ziedu un augu daļu nogriešanu.
• Lietojiet mikorizālo sakņu pulveri, stādot vai pārstādot rozes, lai augi saņemtu lielisku dabīgu augšanas palīglīdzekli.
• Pievērsiet uzmanību atstarpei starp augiem: parasti tai jābūt 40-45cm; sīkajām rožu šķirnēm piemērots atstatums ir 20 cm; vīteņrozēm vajadzīgi vismaz 1,5 m.
• Nodrošiniet rozes ar vismaz vienu botānisku kompanjonu, jo smaržīgi ziedi vai garšaugi palīdzēs atturēt daudzus kaitēkļus: lavanda, rozmarīns un timiāns atbaida laputis; samtenes nogalina nematodes; maurloki palīdz cīnīties pret īsto miltrasu; savukārt ķiplokos un sīpolos esošais sērs kavē sēnīšu attīstību.