Medikamentu iedarbības efektivitāte uz organismu dažādos diennakts laikos ir atšķirīga, un saistītas šīs izmaiņas ir ar cilvēka diennakts bioritmiem. Turklāt laika ziņā nesakrīt arī dažādu bioloģisko procesu maksimālā un minimālā aktivitāte.
Piemēram, pulksten 13 maksimālais apjoms minūtē ir elpošanai, pulksten 18 – ķermeņa temperatūrai un asinsspiedienam, pulksten 23 – leikocītu daudzumam asinīs. Starp citu, no periodiskajām ķermeņa temperatūras un elpošanas ritma izmaiņām ir atkarīga vielmaiņas intensitāte. Ķermeņa temperatūras pazemināšanās palēnina bioloģiskā pulksteņa gaitu, palielinot mūža ilgumu, bet paaugstināšanās (piemēram, slimības gadījumā), gluži pretēji, bioloģiskā pulksteņa gaita paātrinās.
Turklāt zinātnieki ir novērojuši, ka diennakts laikā atšķirīga ir arī iekšējo orgānu aktivitāte – kad vienai daļai orgānu tā paaugstinās, citai – samazinās. Visspēcīgāk medikamenti (un arī procedūras) uz slimo orgānu iedarbojas laikā, kad šā orgāna aktivitāte ir visaugstākā.
Orgānu aktivitātes laiki ir:
* No pulksten 3 līdz 5 – plaušas
* No pulksten 5 līdz 7 – resnā zarna
* No pulksten 7 līdz 9 – kuņģis
* No pulksten 9 līdz 11 – liesa
* No pulksten 11 līdz 13 – sirds
* No pulksten 13 līdz 15 – tievā zarna
* No pulksten 15 līdz 17 – urīnpūslis
* No pulksten 17 līdz 19 – nieres
* No pulksten 19 līdz 21 – dzimumorgānu sistēma
* No pulksten 21 līdz 23 – žultspūslis
* No pulksten 1 līdz 3 – aknas