
Buberts ar olu mērci. Publicitātes foto
Jau kopš 18. gadsimta pavārgrāmatu autori ir iekļāvuši savos darbos sadaļas ar olu ēdienu receptēm, jo bez tām neiztiek nedz ikdienas, nedz svētku galds. Daudzas no šīm receptēm mūsdienās reti izmanto, taču šie ēdieni var būt lielisks papildinājums Ziemassvētku vai Jaunā gada cienastam vai galu gala neparastākai ikdienai.
Latvijas Apvienotās putnkopības asociācijas un izglītojošā projekta “Olas ir spēks!” eksperti gan no senākām, gan modernākām pavārgrāmatām izmeklēja 12 receptes. Savukārt tās dzīvē iemiesoja pārtikas tehnoloģe Natālija Lagzdiņa.
Pavārgrāmatu autori jau izsenis ne tikai piedāvāja ēdienu receptes, bet arī izglītoja lasītājus par dažādu produktu uzturvērtību. Piemēram, 1956. gadā Stokholmā izdotās grāmatas “Ikdienas un svētku galds” autore Malvīne Krone-Balduma olu ēdienu sadaļas ievadā raksta:
“Olas ir pilnvērtīgs barības līdzeklis, jo satur visas tās vielas, kas vajadzīgas ķermeņa uzbūvei. Vistu olas satur 73,7 ūdens, 14,8 olbaltuma, 10,5 taukvielu, minerālvielu un vitamīnus. Par vērtīgāko barības līdzekli tomēr uzskatāms olu dzeltenums, kas satur taukvielas, vitamīnus, dzelzs, fosfora un kalcija savienojumus. Olu dzeltenums satur arī vairāk garšas vielu”.
Krone-Balduma arī atzīmē, ka olas lietojamas dažādos veidos, gan kā patstāvīgs ēdiens, gan kā piedevas: saistošs līdzeklis pankūkām, sacepumiem, mīklām un mērcēm, viru (zupu) pietumēšanai, krēmiem u.t.t.
“Olu baltumus lieto kā izcēlājus dažādiem cepumiem un saldiem ēdieniem, arī kā dzidrināšanas līdzekli neskaidriem buljoniem, želejām un smalkākiem recekļiem (aspikiem),” rakstīja grāmatas “Ikdienas un svētku galds” autore.
Savukārt, grāmatas “Latviskā un modernā virtuve. Padomi nama mātēm, kā pareizi gatavot uzturu”, kas izdota 1950. gadā, autori H. Birziņa un A. Švāgers-Vīksne skaidro, ka olbaltumvielas nepieciešamas cilvēka organismam “galvenā kārtā jaunu audu un gremošanas sulu izbūvei, un citas vielas tās vietā nevar ņemt”.
Autori arī brīdina, kaut galds lūst no ēdieniem un dzērieniem, bet, ja ar tiem neuzņemam pietiekami olbaltumvielu, tad “organisms nobeigsies aiz olbaltumvielu trūkuma”.
LAPNA un “Olas ir spēks!” piedāvā šajos svētkos un ne tikai pagatavot olu ēdienus pēc receptēm, ko glabā senās pavārgrāmatas!
18. gadsimta olu ēdienu receptes
Senākās olu, kā arī daudzu citu ēdienu receptes, atrodamas 1795. gadā izdotajā grāmatā ar nosaukumu “Tā pirmā pavāru grāmata”. Grāmatas izdevējs un sastādītājs bija Rubenes mācītājs Kristofs Harders (1747–1818).
Grāmatā ir atsevišķā nodaļa, kas veltīta ēdieniem no piena un olām. Šeit ir arī lasāma, iespējams, senākā buberta recepte! Saglabājām arī veco laiku rakstību.
Buberts no astoņu olu dzeltenumiem
Izsiti astoņas olu dzeltenumus un sakuli tos labi ar mušatenblūm (muskatziedu) sāli un cukuri.
Paņem gandrīz kā vienu stopu (stops = 1,22994 l) salda krējuma un kuli to labi caur ar stīvu rīksti, apsmērē vienu bļodu ar aukstu sviestu, ielej tās samaisītas lietas un dari to gatavu iekš verdoša ūdens.
Peldošās salas ar olu mērci

Peldošās salas. Publicitātes foto
Sastāvdaļas
· Olu baltumi – 5 gab.
· Piens – 1 litrs
· Olu dzeltenumi – 5 gab.
· Cukurs – 150 g
Pagatavošana
Olu dzeltenumu ar cukuru saputo un lēnām pielej uzvārītu pienu.
Lej katliņā un uzkarsē.
Olu baltumus saputo, pieliekot nedaudz pūdercukura, atdur ar karoti un apvāra viegli no abām pusēm cukura ūdenī vai pienā, kuru vēlāk izlieto mērces pagatavošanai.
Mērci lej bļodā, olu baltumu putas uzliek virsū.
Pasniedz aukstas.
IZMĒĢINI ARĪ ŠĪS RECEPTES!
Cepetis, buberts, grūbas ar riekstiem. Receptes gardam un veselīgam svētku galdam!